Lelle

Ta Mariuss sedeja melna torni meza vidu ka apburta princese no pasakas. Vins koslaja par neatrisinamo magijas zinatni, izjauca senas gramatas, iegaumeja ritualus. Ikdienas majsaimniecibas darbi – uzkopsana, darzs ar garsaugiem un stallis ar vienigo iemitnieku melno elles zirgu Garo. Tu nekad nezini, kurs mantinieks tu esi. Pilis var lielities ar savu augsto dzimsanu, bet burvja torni, kamer esi students, tu neesi neviens un nav ka tevi piezvanit. Turklat pareizas kartibas uzturesana majas, un magiski augi, un vel jo vairak, stalla iemitnieks ir ta pati apmacibas sastavdala. Ir jasaprot, ko ar to visu darit un kapec ir ta un ne savadak.

Sakuma bija gruti. Bet rudens lija ar blavam lietusgazem, ziema plosijas ar sniega vetram, agras bailigas pavasara sniegpulkstenites uzziedeja – un no veca Mariusa, kurs loti gribeja macities, bet meistara paskaidrojumos labi saprata, ja viens vards desmit, palika tikai nosaukums. Tagad vins vareja atskirt vienu garsaugu no otra pec smarzas un taustes, pat zaveta un biezeni. Atklaju, ka kartiga gridas mazgasana, pirms uz tas uzzimet piesauksanas apli, lieliski noskano ritualam. Un trakais radijums Garo glastija, pienemdams cienastu, lava vinam izkemmet krepes un noglaudit savu briesmigo seju un necentas nokost pirkstus lidz pat pleciem. Un meistars mereneja savu sarkasmu, izsakot piezimes par dazu augstdzimuso blokgalvju apsaubamo intelektu.

Un nakti, caur miegu, balsis bija dzirdamas pasa apzinas mala. Vini cuksteja kaut ko nesaprotamu, zvanija, solija. Sapna Mariuss domaja, ka no rita vinam vajadzetu pastastit savam mentoram, pajautat, kadi divaini sapni vinam bija, kas vinam zvanija un vai sis zvans ir bistams. Bet no rita es aizmirsu.

Letals negadijums

Pirms rituala vadisanas uzticesanas skolenam,

Izpildi drosibas testu!

Mariuss pilniba neaizmirsa savam tevam doto solijumu, bet ielika to sava atminu vistalakaja plaukta. Nu tiesam, kur vinam tagad meklet ligavu – meza? Senajos Torna kazematos, kas titi muziga tumsa? Vai kapsetas, kur saimnieks vinu saka vest, lai vins iemacitos saost sabruksanas un puteklu izpludes un stradat ar tam? Cik vinam gadu, vinam bus laiks! Savu solijumu lausana, protams, nav pareizi un ir pilnigi apkaunojosa, bet varbut tevs sapratis un vins pats vinu atbrivos no mirkla karstuma dota varda. Un vienalga, lidz razas svetkiem vel ir sesi menesi, nekad nevar zinat, kas var notikt. Kapec uztraukties jau ieprieks? Turklat pavisam driz – viena no astonam Gada Rata asim, diena un nakts, kad tiek veikti loti ipasi rituali un rituali. Jau tris gadus Mariuss bija iepazinies ar nekromantu, budams students, bet lidz sim vins bija uznemts sajos ritualos tikai ar nesapratiga berna tiesibam: «apstajieties, paskatieties, neaiztieciet neko, kur es jums saku, atkartojiet. pec manis.» Un soreiz meistars solija laut vairak. Vins teica, ka skolenam bus nepieciesama palidziba loti svariga un ipasa jautajuma. Ka ar ligavam seit?

Ilgi gaiditas dienas prieksvakara meistars Turvons paveleja studentam izardit gridu visa torni, sakot no pagrabiem lidz pat apsardzes zonai uz jumta, un neaizmirst ar akmeniem klato laukumu starp stalliem un darzenu darzs.

– Kapec tur? – Mariuss brinijas.

«Kad esat pabeidzis, atrodiet atbildi traktata «Par ikgadeja ritena ritualiem,» atbildeja meistars un, neko vairak nesakot, vinu kaut kur nogadaja portals. Un Mariuss, nopusoties un iekares pilni lukodamies bibliotekas loga, riksoja uz aku.

Vins labpratak butu sacis ar traktatu, nevis ar augstdzimusa cilveka nicinatu skrubera darbu, bet meistars teica – skolnieks darija, un nekas cits. Un esiet atraks, preteja gadijuma lasisanai neatliks laika!

Nesa udeni, izspieda lupatas, no melniem akmeniem berza netirumus – to netirumu nebija daudz, bet tik un ta bija biezi jamazga, meistars loti cienija tiribu. Un, kamer manas rokas bija aiznemtas un galva bija briva, es atcerejos tiesi so ritualu traktatu. Galu gala Mariuss to izlasija, ka gan vins to neizlasija! Bet es varu zveret ar jebko, ka tur nebija neka par to, ka dazi rituali noteikti javeic zem klajas debess. Velams – ja, un turpat ir pavasarigie, kopa ar vasarigajiem. Bet pareizi uzzimetie ritualie apli ir svarigaki par griestiem virs galvas vai debesim, un pagraba tiek zimeti apli, zimes ielodetas akmeni ar nepieciesamajiem metaliem un piesucinatas ar speku. Kur pret tiem ir nelidzena akmens platforma, kas bus jakraso ar kritu? Ne, vins, iespejams, vienkarsi kaut ko neatceras vai saprata kaut ko nepareizi. Tapec es steidzos nomazgaties un iebazt degunu gramata.

Bet man nekad neizdevas tikt lidz gramatai. Vins puleja nelidzenos akmenus lidz spidumam, noverteja peksni uzradusos asu luzumu rakstu un stiklveida melnuma dzilumu un brinijas, kapec vins ieprieks nebija pamanijis, cik gruti seit ir akmens? Kapec skiet, ka kaut kur kaut ko tadu jau esmu redzejis? Un tad paradijas meistars. Neapmierinats – Mariuss jau bija loti labi uzminejis savu noskanojumu aiz vina skietami bezkaisligas sejas izteiksmes. Iemeta:

– Pasteidzies. Sakam saulrieta.