Labas zīmes

Viņi apzinājās, ka visapkārt rēc pērkona negaiss, satiksmes trokšņi, vēja un lietus cirtieni. Taču aiz muguras pletās klusums, tīrs un miris. Gandrīz tīrs. Noteikti miris.

To pārtrauca Pigboga kliedziens Lielajam Tedam.

- Bet kas tad tu būsi? - aizsmakušā balsī viņš sauca.

-Ko?

- Es prasīju, kas tad tu...

- To es dzirdēju. Bet to jau tu nedomāji. Visi dzirdēja, ko teici. Bet es gribētu zināt, ko tu ar to domājil

Pigbogs nožēloja, ka nav pievērsis vairāk uzmanības Atklāsmes grāmatai.

Ek, ja viņš būtu zinājis, ka tā noderēs dzīvē, būtu lasījis cītīgāk.

- Es gribēju teikt, ka tie ir četri Apokalipses jātnieki, skaidrs?

- Motociklisti, - Grīzers piebilda.

- Labi, lai būtu četri Apokalipses motociklisti. Karš, Bads, Nāve un... un vēl... Piesārņojums.

- Nu un?

- Vai šiem nav nekas pretī, ka mēs sekojam, ko?

- Nu un?

- Tad jau mēs arī esam četri jātnieki, hm, Apokalipses motociklisti. Kas tad mēs īsti esam?

Iestājās klusuma brīdis. Pretējā joslā šāvās garām automašīnas, mezdamas gaismas. Zibens iezīmēja mākoņu kontūras, un valdīja gandrīz absolūts klusums.

- Vai es ari varu būt Karš? - Lielais Teds painteresējās.

- Nekādā gadījumā! Kā gan tu vari būt Karš? Karš te jau ir. Tev jāizvēlas kaut kas cits.

Lielais Teds domāšanas piepūlē savieba seju.

- NFI, - viņš beigās teica. - Esmu Nopietni Fiziski Ievainojumi. Lūk, kas es esmu. Jā. Bet kas būsiet jūs?

- Vai es varu būt Atkritumi? - Skazs prasīja. - Vai arī Mulsinošas Personīgās Problēmas?

- Atkritumi nederēs, - NFI atbildēja. - Tas ir tas pats, kas Piesārņojums. Bet tu vari būt tas otrs.

Klusēdami viņi turpināja ceļu tumsā. Četru jātnieku aizmugures gaismas mirdzēja apmēram divdesmit metrus priekšā.

Nopietni Fiziski Ievainojumi, Mulsinošās Personīgās Problēmas, Pigbogs un Grizers.

- Es gribu būt Cietsirdība pret Dzīvniekiem, - Grīzers paziņoja.

Pigbogs netika gudrs - atbalstīt to vai ne. Bet tam jau nebija nozīmes.

Un tad pienāca viņa kārta.

- Es... hm... domāju, ka būšu Automātiskie Atbildētāji. Tie ir varen neganti, - Pigbogs sacīja.

- To tu nevarēsi. Vai tad automātiskais atbildētājs var būt repokalipses jātnieks? Pēdējās muļķības, nekas vairāk.

- Kāpēc gan ne? - Pigbogs brīnījās. - Tie ir tikpat ļauni kā Karš un Piesārņojums. Tīrā sodība, vai tad ne? Automātiskie atbildētāji. Nevaru ciest tos draņķa automātiskos atbildētājus!

- Man arī nepatīk automātiskie atbildētāji, - sarunā iespraucās Cietsirdība pret Dzīvniekiem.

- Vai tu vienreiz aizvērsies? - nošņāca NFI.

- Varbūt es varu savējo mainīt uz kaut ko citu? -jautāja Mulsinošās Personīgās Problēmas, kas, uz brīdi pieklusis, spraigi domāja. - Es gribu būt Lietas, Kas Labi Nedarbojas Pat Pēc Spēriena.

- Labi, maini vien! Bet tu, Pigbog, nevari būt automātiskais atbildētājs, izdomā kaut ko citu!

Pigbogs sāka prātot. Labāk vajadzēja klusēt! Tikpat kā karjeras pārrunās skolas laikos, jānudien.

- Tiešām Stilīgi Cilvēki, - viņš beigās teica. - Neieredzu tādus!

- Tiešām Stilīgi? - atkārtoja Lietas, Kas Labi Nedarbojas Pat Pēc Spēriena.

- Jā, vai zini. Tādus rāda televīzijā, ar tizlu matu griezumu, vienīgi viņiem tas piestāv. Maisveida uzvalkos, bet tu nevari saukt viņus par jefiņu baru. Ja gribat dzirdēt manas domas, redzot tādus, gribu lēni iegrūst šos ar ģīmi pa priekšu dzeloņdrātīs. Tā, lūk, es domāju. - Pigbogs ierāva elpu, nešaubīdamies, ka tā ir garākā runa viņa mūžā.⁹ - Tādas, lūk, ir manas domas. Ja jau man viņi sen līdz kaklam, tad droši vien citiem arī.

- Jā, - piekrita Cietsirdība pret Dzīvniekiem. - Un šie staigā saulesbrillēs, vajag vai ne.

- Ēd sapuvušus sierus un dzer draņķīgo bezalkoholisko alu, - piebalsoja Lietas, Kas Labi Nedarbojas Pat Pēc Spēriena. - Man tādi riebjas. Kāda jēga dzert, ja pēc tam nevem? Vai varu mainīt savu vārdu uz Bezalkoholiskais Alus?

- Nē, sasodīts, nevari gan, - NFI atbildēja. - Vienreiz jau nomainīji.

- Lai nu kā, - Pigbogs atbildēja, - es gribu būt Tiešām Stilīgi Cilvēki.

- Labi, - sacīja vadītājs.

- Nesaprotu, kāpēc es, ja gribu, nevaru būt sasodītais Bezalkoholiskais Alus?

- Aizveries!

Nāve, Bads, Karš un Piesārņojums turpināja ceļu uz Tedfīldu.

Nopietni Fiziski Ievainojumi, Cietsirdība pret Dzīvniekiem, Lietas, Kas Labi Nedarbojas Pat Pēc Spēriena (bet slepenībā Bezalkoholiskais Alus) un Tiešām Stilīgi Cilvēki ceļoja kopā ar viņiem.

BIJA MITRA, VĒTRAINA sestdienas pievakare, un misis Treisija bija visai okultā noskaņojumā.

Viņa bija ģērbusies plīvojošā kleitā, uz plīts uzlikusi katliņu, pilnu ar rožkāpostiem. Visos četros istabas stūros dega sveces, rūpīgi ieliktas vīna pudelēs ar vasku notecējušiem kakliņiem.