Kapteiņa Zilā lāča trispadsmit ar pus dzīves

13.1/2. Mana pusdzīve mierā

Mēs, lāči, ķērāmies pie meža apdzīvošanas. Gāzām kokus, tīrījām izcirtumus un būvējām namus. Mēs saaicinājām stirnas un vāveres, jo kas tas par mežu bez stirnām un vāve ēm? Mēs grābām lapas, ļoti, ļoti daudz lapu. Manā vadībā un dāsni laistoties ar ūdeni, novācām zirneklienes tīklus. Mēs pat atradām meža tarantullas līķi. Sadedzinājām to ar visiem tīkliem. Vēl dienām ilgi pēc tam mums no dūmu smakas rādījās halucinācijas.

Mazpamazām es sapazinos ar pārējiem lāčiem. To tā ne­varēja izdarīt rīt uz brokastlaiku, beigu beigās mēs te bijām vairāki tūkstoši. Atradu arī dažus radagabalus, tēvočus un krustmāmiņas manu vecāku brāļus un māsas.

Sākumā mēs dzīvojām pagaidu kopmītnēs, taču mazpamazām katrs lāču pāris sev uzbūvēja namiņu. Es pa­liku kopmītnē: ko es viens pats darīšu veselā mājā? Uz­cēlām skoliņu, kurā uzņēmos mācīt Camonijas dialektus, biškopību, Grālzundes demonoloģiju, naktigalgaliku, augstāko matemātiku un vēl trīs desmitus priekšmetu. Arī Kverts Cuiopu kļuva par skolotāju, un viņa galve­nais priekšmets līdztekus paklāju aušanai, bioloģijai, Ca­monijas ģeogrāfijai un filozofijai bija dimensiju caurumniecība. Kad skolā nebija stundu, viņš parasti sēdās uz sava paklāja un vientuļš lidoja virs meža, sapņodams par 2364. dimensiju.

Kādudien man ienāca prātā pierakstīt "Līdz šim ne­aprakstīto Camonijas un tās apkaimes brīnumu, būtņu un fenomenu leksikonu", taču tas joprojām parādījās tikai tad, kad pašam labpatika. Es zvetēju ar plaukstām pa galvu, izkliedzu dažnedažādus jēdzienus, sunīju profesoru Naktigalgalu, taču viss velti. "Interesanti," pikti domāju, "vai šai cimperlīgajai rokasgrāmatai vispār ir kāda lietošanas pamācība?"

lietošanas pamācība

Tajā pašā brīdī man starp ausīm kaut kas nosprakšķēja un gara acu priekšā parādījās liesmojoši burti:

"Līdz šim neaprakstīto Camonijas un tās apkaimes brīnumu, būtņu un fenomenu leksikona" lietošanas pamācība

1.      pārliecinieties, ka leksikons ir pareizi pievienots pie Jūsu sinapsēm.

2.      ja lietošanā ir vispārējas izsaukšanas grūtības [slikta lasāmība, teksts parādās ačgārni u. tml.], tas var būt sistīts ar asinsrites traucējumiem Jūsu smadzenēs. Lūdzu, atrodiet laiku apmeklēt ārstu!

3.      ja leksikona informācijas vietā saņemat pavēles no citām dimen­sijām, signālus no kosmosa vai Jūsu nelaiķa vectēva balsi, lūdzu, nekavējoties apmeklējiet ārstu!

4.      lai pieprasītu šķirkļus no sadaļas "Brīnumi", lūdzu, ar kreiso roku satveriet labās auss ļipiņu un pēc tam skaļi un ortogrāfiski pareizi pa burtiem nosauciet vajadzīgo jēdzienu.

5.      lai pieprasītu šķirkļus no sadaļas "Būtnes", ar labo roku satveriet kreisās auss ļipiņu un pa burtiem nosauciet vajadzīgo jēdzienu.

6.      lai pieprasītu šķirkļus no sadaļas "Fenomeni", ar abām rokām šķērseniskipaņemiet abu ausu ļipiņas un pa burtiem nosauciet vajadzīgo jēdzienu.

7.      traucējumu vai nepatīkamu blakusparādību gadījumā, lūdzu, sazinieties ar prof. Dr. Abdulu Naktigalgalu Rietumcamonijā, Tum­šajos kalnos, "Naktsskolā" pēc pieprasījuma.

Tātad bija arī lietošanas pamācība, es vienkārši biju tāds mulla, ka agrāk nebiju paprasījis!

Vairākus mēnešus es nedarīju gai^drīz neko citu, vien norakstīju no galvas leksikonu. Pēc tam liku to pārrakstīt saviem skolēniem, un raibo lāču skolā šī grāmata kļuva par obligāto literatūru.

Vēl es vienatnē daudz staigāju par mežu, lai to ģeogrā­fiski izmērītu un noteiktu tā augus. Šajās pastaigās prātoju par satversmi, ko vēlējos dot raibo lāču sabiedrībai. Ir lietas, ko vienkārši nepieciešams noteikt ar likumu, piemēram, ka zirnekļiem l.ielaja meža ieeja kategoriski aizliegta, ka pie dimensiju caurumiem jāizvieto brīdinājuma zīmes un ka

pareizi jāsadala darbi, piemēram, lapu grābšana, biškopība un namu uzturēšana.

Laucīte

Kādā no šiem vientulīgajiem klejojumiem nonācu vietā, kur toreiz sākās mans piedzīvojums ar meža tarantullu. Laucīte joprojām bija turpat, un man pār muguru pārskrēja salti tirpuļi, lai gan, tāpat kā toreiz, spīdēja silta pievakares saulīte. Piepeši man prātā ieskanējās vārdi, kurus jau sen biju meklējis: "Visi raibie lāči ir nevienādi," es domās formulēju mūsu satversmes pirmo punktu. "Lāči ir dzelteni, sarkani, zaļi un zili, violeti, camonīti un opalicāmi…"

Tajā pašā brīdī izdzirdēju maigu balsi dungojam dzies­miņu, kas šķita kaut kur dzirdēta, ak, un arī šo balsi es pa­zinu. Laucītes garajā zālē sēdēja viena no lāču meitenēm, kas staigāja pa mežu sēņodamas un vākdamas kameņu medu. Līdz šim viņu nebiju redzējis, taču pazinu labāk nekā jebkuru citu lācenīti visā raibo lāču kolonijā.

Viņas kažoks bija rudzupuķu zilumā.

Viņa izskatījās tieši kā mana sapņu meitene.

Un viņa lasīja profesora doktora Abdula Naktigalgala "Līdz šim neaprakstīto Camonijas un tās apkaimes brīnumu, būtņu un fenomenu leksikonu".

Avriela

Lai visu pārējo klāj klusēšanas seģene. To pusi dzīves, ko es pavadīju Lielajā mežā kopā ar raibajiem lāčiem un lāce­nīti, kuru vispār sauca Avriela, es pasludināšu par privātu.