Finansu izglitiba vai ka runat ar bernu par naudu un iemacit pareizi ar to rikoties

Tikpat izplatits vecaku uzskats ir: "Kad pienaks laiks, vins visu iemacisies pats", "Mums neviens nemacija, bet mes kaut ka tiekam." Protams, berns nedzivo izoleti no pasaules. Pat ja mes neiesaistisimies vina finansu izglitiba, vins ar so temu saskarsies, un, pieaugot, arvien vairak. Dabiski, ka vins vares veikt pirkumus, vinam, iespejams, tiks dota nauda, vinam bus velme realizet savas velmes, kuram nepieciesama nauda. Jautajums, ka berns parvaldis sanemto naudu. Vai vina finansialie lemumi bus saistiti ar vecaku ceribam, vecvecaku ieteikumiem, sekosanu modei un pateretaju uzvedibu, kas pienemta vina vide? Vai ari tas ir saistitas ar savu vajadzibu un velmju apzinasanos, savu finansialo merku izpratni (lai cik skali tas ari neizklausitos)? Vai berna prata ir citas iespejas, ka parvaldit savu naudu, nevis izmantot to paterinam? Tads ir jautajums.

Ko darit, ja vecaks nav parliecinats par savu finansu pratibu

“Man pasam ir finansialas problemas. Ko es varu iemacit bernam? – tas ari ir viens no iemesliem, kas attur vecakus iesaistities sava berna finansu izglitosana.

Meginasim pieiet sim jautajumam racionali.

Pirmkart, mes nevaram noliegt, ka jebkuram pieaugusajam ir lielaka praktiska pieredze personigo finansu joma neka bernam, pat ja si pieredze nelava jums sasniegt velamos finansu rezultatus. Neatkarigi no ta, vai jusu pieredze ir pozitiva vai negativa, jebkura gadijuma varat to novertet no rezultata viedokla, apzinaties, pie ka novedusi jusu finansu lemumi, un izdarit savus secinajumus. Ticiet man, jums ir ar ko dalities ar savu bernu.

Otrkart, finanses lielu lomu spele neatkaribas, atbildibas un apzinas limenis. Piemeram, jus varat labi parrunat ar savu bernu vina vajadzibas un velmes, runat par konkreta pirkuma iemesliem, noskaidrot, vai pirkums vinam sagadajis prieku, atbalstit vinu velme uzkrat savam merkim, pastastit par krajumu pieredzi. u.c. Berna finansu izglitosana diezgan liela nozime ir vinu finansu lemumu motivu izpratnei un palidzibai so lemumu seku novertesana. Pat ja jums nav ipasu finansu zinasanu un prasmju, konfidencialas sarunas jus varat loti labi palidzet bernam izprast konkreta finansiala lemuma iemeslus, palidzet vinam saprast, ka tas ir saistits ar vina vajadzibam/velmem, iespejams, merkiem, ar kadam emocijam tas rada sekas. izraisit berna so lemumu. Seit galvenais ir spet noskirt berniba radusas vajadzibas un velmes no berna vajadzibam un velmem un nelauties savu ideju uzspiesanai. Lai nodrosinatu racionalu, apzinatu attieksmi pret finansem, nav nepieciesamas dzilas zinasanas ekonomika. Es domaju, ka jus pats to saprotat.

Treskart, kurs aizliedz nodarboties ar sava berna finansu izglitosanu un vienlaikus paaugstinat savu finansu pratibas limeni? Ja uzskatat, ka jusu finansu pratibas limenis ir nepietiekams un jums pasam ir daudz ko macities, apvienojiet sis divas jomas. Turklat tagad tam ir visas iespejas, tostarp daudzi bezmaksas kursi un materiali. Saciet vismaz ar so.

Ceturtkart, mes jau teicam, ka finanses, pirmkart, ir prakse. Musu dzive sniedz bezgaligas iespejas praktiski audzinat bernu finansiali. Dodiet bernam kabatas naudu (sim svarigajam jautajumam tiks veltita atseviska nodala). Iesaistiet savu bernu taja, kas notiek, kad ejat uz banku, veikalu, kad izmantojat bankomatu, pasutot tiessaistes servisos, izsniedzot vinam bankas karti utt. Lai vins nav pasivs, garlaikots verotajs, bet procesa dalibnieks, parruna ar vinu visu uzzinato un notikuso.

Piektkart, iespejams, finansu izglitiba mums klus tuvaka un skaidraka, ja uztversim to nevis ka atseviski pastavosu berna attistibas virzienu, bet gan ka svarigu un neatnemamu musu bernu patstavibas sastavdalu, ka vienu no veidiem, ka izprast apkartejo pasauli. mums.

Un mes saprotam, ka musu berna finansiala maksatspeja un briviba nakotne liela mera ir atkariga no ta, ka vins izturas pret naudu, vai vins prot pienemt patstavigus finansu lemumus, planot budzetu, gudri krat, ietaupit, vai vins prot monetizet savas prasmes. , radit ienakumu avotus utt.

Es domaju, ka visi vecaki, kas maca saviem berniem finansu pratibu, apliecinas, ka vini gust parliecibu par berna nakotni un izzud bailes, ka berns dzivos no algas lidz algai.

Un to visu mes, vecaki, varam iemacit saviem berniem.

Saja bridi iesaku apstaties, nolikt gramatu un padomat, vai esat gatavs uznemties sava berna finansu izglitibu. Kas tevi aptureja ieprieks? Varbut kaut kas joprojam nelauj jums sakt sava berna finansu izglitibu? Vai jums joprojam ir saubas un bailes? Kuru? Cik patiesas un pamatotas ir sis saubas un bailes?

Vispirms apstipriniet sev savu gatavibu finansu izglitibu ieklaut sava berna audzinasana, un mes turpinasim.

Ffinansu izglitiba gimene