Finansu izglitiba vai ka runat ar bernu par naudu un iemacit pareizi ar to rikoties

Prakse rada, ka tad, kad nauda ir viena no cilveka dzives sferam, ne vairak un ne mazak, vins, ka likums, ne parverte naudas nozimi, ne ari to devalve. To var nolikt no bernibas. Si ir pirma lieta.

Otrkart, ja zinatu, cik biezi pieauguso personigo finansu pasakumos var dzirdet: "Ja es to visu zinatu ieprieks!", "Cik daudz laika un naudas izterets!", "Tas ir tas, kas jums jaiemaca skola!" Berns var iemacities gudri parvaldit savu naudu tikai prakse.

Tagad jautajums ir: kada vecuma si prakse saksies jusu bernam? Kad berns iemacas parvaldit naudu ar 200–500 rublu kabatas naudu nedela, vinam var but aptuveni tada pati apzina un pieredze ka jaunietim, kuram pirms pirmas algas nebija savas naudas.

Atskiras tikai ta sauktas kludas izmaksas.

Ja berns pirmaja diena iztereja visu savu kabatas naudu uz nedelu, tas nav butiski vina dzivei, vina pamatvajadzibas nodrosinas. Bet tagad ir berna dzives situacija, vina pasa pieredze, ko vismaz ar vinu var parrunat. Bet vairak par to nakamajas nodalas.

Atgriezisimies pie jauniesa, kuram pirma pasa nauda ir pirma alga, kuru vins tikpat atri iztereja (visbiezak ta ari notiek). Kadas ir kludas izmaksas seit? Kadas ir vina iespejas? Ka nodrosinat savas pamatvajadzibas, ja lidz nakamajai algai vel ir tris nedelas? Sedet uz maizes un udens? Ieklut parados? Vai lugt palidzibu vecakiem?

Mums ir iespeja pakapeniski attistit berna finansialas prasmes un ieradumus atbilstosi vina vecumam. Kapec neizmantot so iespeju?

Vecakiem, kuri pievers uzmanibu savam personigajam finansem, jautajums par to, vai iesaistities bernu finansu izglitosana, nemaz nav ta verts. Noteikti dari to.

Treskart, sava berna finansu izglitosanas procesa jus redzesiet, ka finansu pratiba attista berna patstavibu, vina emocionalo un finansialo inteligenci un paaugstina apzinas limeni, jo vinam ir japienem patstavigi finansu lemumi, pat aptuveni 200-500 rubli nedela.

Mes varam palidzet bernam iegut savu pieredzi un pasam noteikt, kam vajadzetu vai nevajadzetu teret naudu, ka un kad to krat, ka krat, ka gut ienakumus utt.

Mums ir visas iespejas palidzet jusu bernam apgut finansu pratibu un attistit finansu domasanu, kas vinam palidzes nakotne.

Bet jebkura gadijuma tas ir vecaku lemums. Neviens nevienu nepiespiedis macit finansu pratibu, jo ta ir pilniba jusu izvele.

"Neatnemiet berniem bernibu!"

Nesen veicu aptauju sakumskolas vecaku vidu. Aptaujas merkis ir vienkarss: izprast iemeslus, kapec vecaki neiesaistas sava berna finansu izglitosana. Visizplatitaka atbilde bija: "Es nevelos atnemt bernam bernibu", "Nauda nav berniem", "Nauda nav rotallieta".

Pilnigi saprotama pozicija, bet ir tris punkti.

Pirmkart: kada ideja par bernibu slepjas aiz sis frazes? Visbiezak tas ir vecaku prieksstats par musu bernibu, kas biezi vien ir nostalgisks. Vai si ideja sakrit ar musdienu realitati?

Otrais punkts: labi zinama ideja, ka visam jabut vecumam. Ja, piemeram, cetrgadigais berns palidz jums iepirkties veikala; ja jus un jusu trisgadnieks kraj monetas krajkasite; Ja sesgadigs berns jusu klatbutne, bet patstavigi var nopirkt sev saldejumu un parbaudit mainu – vai mes atnemam bernam bernibu? Ko tu doma?

Un tresais punkts. Vai jums nav sajuta, ka tadejadi mes savu ideju del ierobezojam berna attistibu? Biezi esmu dzirdejusi parsteigtus stastus no vecakiem par to, cik atri vinu berni apgust sikrikus, cik prasmigi risina diezgan sarezgitas miklas un ka pieveic vecakus galda speles. Ja mus tas parsteidz, tas nozime, ka mes to negaidijam no sava berna. Citiem vardiem sakot, mes, iespejams, esam nedaudz novertejusi vina spejas. Varbut seit ir tas pats gadijums?

Un ir verts piebilst, ka finansu izglitiba naudai netiek dota rotallietas loma. Sis ir izglitojoss lidzeklis, ar kuru berni macas parvaldit naudu un pienemt finansialus lemumus (pirkt/nepirkt, ko pirkt, cik, to visu teret vai krat utt.). To nevar iemacities, aprobezojoties tikai ar gramatu lasisanu vai tematisko filmu skatisanos, jums ir nepieciesama sava praktiska pieredze.

"Es nevelos, lai vins izaugtu komercials!"

Vel viens interesants iemesls, kapec bernam nemacit finansu pratibu, ir aptuveni sads: "Es nevelos, lai vins izaugtu komercials, vinam bus tikai nauda." Es domaju, ka seit jus pats saprotat, ka tikai pats vecaks sava prata saista komercialitati un naudu. Man ir tuva ideja, ka nauda pati par sevi nav spejiga padarit cilveku merkantilu, alkatigu, brivu, parliecinatu vai ko citu. Ja sis ipasibas cilveka bija, tad ar naudu vins vienkarsi atlaujas tas izteikt skaidrak, tapec bailes “negribu, lai vins izaug merkantils, vinam bus tikai nauda prata” vairs nav par finansu macisanu. lasitprasme, bet par kadu attieksmi pret Mes iepotejam naudu.

"Kad pienaks laiks, vins iemacisies"