Читаем Dārdu aizas noslēpums полностью

Meteorologs lēni devās pie pakritušā šefa. Lovs jau noskārta, kas šeit noticis. Stonors gulēja knūpus, ar seju sniegā. Lovs pieliecās, saudzīgi apvēla apkārt nedzīvo augumu. Luktura gaisma skāra sadegušās karabī- nes atliekas, un Lovs gurdiem soļiem slāja uz atvērto lūku.

*

Lidmašīna ar sarkaniem spārniem apmeta platu loku virs Lielās kabīnes, sveicinot pašūpoja spārnus un laidās lejup. Lovs un ārsts sagaidīja ciemiņus pie kabīnes galvenās ieejas.

Mašīnas slēpes viegli pieskārās baltajai, gludajai sniega segai, gaita kļuva lēnāka, un lidmašīna slīdēja pa krāsainām auduma sloksnēm norobežotu četrstūri. Propelleru saceltajā sniega putekļu mākonī iezvīļojās varavīkšņaini riņķi. Visu spektra krāsu apņemtā sudrabainā mašīnā pieripoja pie Lielās kabīnes.

Melnīgsnējs vīrs ar līku degunu, ar kupliem, melniem matiem, ģērbies gaišzilā zīda kombinezonā ar atpakaļ atmestu kapuci, izlēca sniegā un devās pie Lielās kabīnes iemītniekiem. Viņam pakaļ no kabīnes jau spraucās otrs vīrs — liels, drukns, pūkainā kažokādas kombinezonā un kažokādas zābakos, pēc tam aši izkāpa trešais — sīks, veikls, kažokādas biksēs un brūnā ādas jakā.

— Lazareva stacijas priekšnieks Šota Veriadze, — tumšmatis minēja savu vārdu un sniedza Lovam roku.

— Mani biedri — lidotājs Ivans Lobovs un ārsts Jurijs Belovs.

Milzīgais Lobovs tik stipri sakratīja meteorologa roku, ka tam pirksti vien nokrakšķēja. Sīkā Belova rokas spiediens arī likās spēcīgs.

Lovs atbraucējus iepazīstināja ar ārstu.

— Kur ir cietušie? — Belovs franciski jautāja, uzmanīgi un stingri vērdamies Žiro sejā.

— Profesor, jūsu palīdzību gaida tikai viens. Slimnieks ir apakšā, Lielajā kabīnē. Pārziemošanas stacijas priekšnieks ģeologs Stonors bija beigts uz vietas.

— Kā jūtas ievainotais?

— Ļoti slikti.

— Vai tūliņ drīkstu ieiet pie viņa?

— Protams.

— Biedri, varbūt velti nešķiedīsim dārgo laiku? — Lobovs ierunājās sulīgā, zemā balsī. — Lidmašīna ir pilnīgā kārtībā. Tūlīt mehāniķi papildinās tvertnēs degvielu un sāksim meklēt pazudušos.

— Ivanam taisnība, — Veriadze pamāja ar galvu.

— Vai ir kas jauns?

— Itin nekas, — Lovs sacīja. — Vakarējā diena un pagājušā nakts aizritēja mierīgi. Elektrības piesātinātie pērtiķi vairs nav rādījušies.

Veriadze paberzēja gludi noskūto zodu.

— Varbūt rīkosimies šādā veidā. Jurijs paliks šeit. Mēs ar Ivanu lidosim un meklēsim pazudušos. Vai varēsiet braukt mums līdzi?

— Protams, — Lovs atbildēja. — Bet, kamēr lidmašīnā iesūknē degvielu, lūdzu, nokāpsim lejā, izdzersim pa tasei tējas. Pie galda visu pārrunāsim mazliet sīkāk.

Palaidis ciemiņus pa priekšu, Lovs iečukstēja ārstam ausī:

— Rišār, liekas tu godāji šo zēnu par profesoru?

Ziro dusmīgi nošņācās.

— Šis «zēns» ir viens no slavenākajiem mūslaiku mediķiem: akadēmiķis, grāmatu un vairāku simtu rakstu autors. Fred, tie ir trīs izcili «meistari». Veriadze — plaši pazīstams ģeofiziķis un ģeogrāfs, daudzu valstu akadēmiju, arī jūsu — Amerikas akadēmijas goda biedrs, Belovs — nepārspēts polārais lidotājs. Maskavā viņam par godu uzcelts monuments.

Lovs izbrīnā pašūpoja galvu.

— Rišār, Lielajai kabīnei šodien izcils pagodinājums!

— Tikai žēl, ka šos ciemiņus neielūdzām pirms trim dienām.

*

Lovs pie galda īsi pastāstīja par pēdējo desmit dienu notikumiem. Dzirdēdami par apakšzemes raktuvēm, Belovs un Veriadze pārmija skatienus.

— Kungi, tas viss ir ļoti dīvaini, — Veriadze domīgi sacīja, kad Lovs savu stāstījumu bija beidzis. — Atjaujiet uzdot jums dažus jautājumus. Pats par sevi saprotams, ka varat neatbildēt, ja vienu otru jautājumu atzīsiet par pārāk tiešu vai nediplomātisku.

Lovs apmulsa.

— Lūdzu, jautājiet. Stāstīšu itin visu, ko vien zināšu.

— Vai šīs senās raktuves atrastas radioaktīva elementa rūdas iežos?

— Urāna rūdas iežos. . Par to aizmirsu j ums pateikt.

— Vai iežu izplatība liela?

— Ļoti liela.

— Raktuvju ejas izcirstas pēc stingri noteikta plāna?

— Jā. Visas ejas cita pret citu veido taisnus leņķus. Bet atvainojiet, kā jūs to zināt?

— Pagājušajā gadā mūsu pārziemotāji šādas raktuves atrada arī Lazareva stacijas tuvumā. Viņu pētījumi tagad laikam būs jau publicēti.

Lovs smagi nopūtās.

— 2ēl, ka nelaiķis Stonors to nezināja.

— Jāpiebilst, ka arī mēs neko nezinājām par jūsu atradumu. Citādi būtu pārraidījuši jums visus datus.

— Veriadzes kungs, — 2iro nenocietās, — kā jūs un jūsu biedri domājat… nu. . kā to lai jums pasaku. . kas ierīkojis šīs apbrīnojamās raktuves?

— Šinī jautājumā ir vairāki viedokļi. Atbildēt droši vien būs vieglāk, kad apskatīsim jūsu atradumu. Mūsu uzietajās raktuvēs eju kopgarums nav liels, ledus tās stipri sabojājis, un raktuves laikam ļoti sen jau pamestas. Jāpiebilst, ka arī torija ieži, kuros izcirstas šīs ejas, ir lielā mērā izmantoti. Lova kungs, vēl viens jautājums. Kā jūs domājat: vai šīs noslēpumainās būtnes, ar kurām jūs sastapāties, mitinās pazemes ejās?

— Nav šaubu, ka šīs būtnes tur staigā. Fakti, par kuriem jums stāstīju, ir pietiekami skaidri.

— Līdz tumsai vairs tikai četras stundas, — Belovs teica zemā balsī un atbīdīja neizdzerto glāzi. — Tērzēšanu varēsim turpināt lidmašīnā.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Аччелерандо
Аччелерандо

Сингулярность. Эпоха постгуманизма. Искусственный интеллект превысил возможности человеческого разума. Люди фактически обрели бессмертие, но одновременно биотехнологический прогресс поставил их на грань вымирания. Наноботы копируют себя и развиваются по собственной воле, а контакт с внеземной жизнью неизбежен. Само понятие личности теперь получает совершенно новое значение. В таком мире пытаются выжить разные поколения одного семейного клана. Его основатель когда-то натолкнулся на странный сигнал из далекого космоса и тем самым перевернул всю историю Земли. Его потомки пытаются остановить уничтожение человеческой цивилизации. Ведь что-то разрушает планеты Солнечной системы. Сущность, которая находится за пределами нашего разума и не видит смысла в существовании биологической жизни, какую бы форму та ни приняла.

Чарлз Стросс

Научная Фантастика