Ursula K. Le GvinaTehanuCeturtais Jūrzemes sērijas stāsts."Bet dziesma stāstīja vēl ko: mūsu vidū esot tādi, kuri zinot, ka viņi reiz bijuši pūķi, un ari pūķu vidū esot tādi, kuri apzinoties savu radniecību ar mums. Un šie pūķi stāstot, ka toreiz, kad viena cilts tapa par divām, daži no viņu vidus, kuri joprojām bija reizē pūķi un cilvēki un joprojām spārnotas būtnes, laidušies nevis uz austrumiem, bet uz rietumiem, pāri Atklātajai jūrai, līdz nonākuši pasaules otrā malā. Tur viņi dzīvojot mierā un saticībā: lielas, spārnotas būtnes, reizē pirmatnīgas un gudras, ar cilvēka prātu un pūķa sirdi."Un sieviete dziedāja:Tālāk par rietumiem rietumos aiz zemes aiz zemes malas mana cilts dejo citas pasaules vējā.Sveiks, lasītāj!Ja esi atklājis sev jaunu un neparastu pasauli — uzraksti par savām izjūtām. Varbūt tu ieraudzīji, ka fantāzijas pasaule nav labāka par to, kurā mēs dzīvojam un tā nepatika tieši tāpēc, ka ir pārāk patiesa?Neraksti, ja gribi tikai noliegt — sliktu vārdu un ļaunu domu mums pietiek ikdienā.Savu vērtējumu fantāzijas žanram un vēlmes lasīt tev zināmus autorus sūti izdevniecībai "Hekate"Bruņinieku ielā 49, Rīgā, LV 1011Mākslinieks AIGARS OZOLIŅŠ© "Hekate", tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, 1997No angļu valodas tulkojusi Zane RozenbergaFB2 failu izveidojis Imants LočmelisRĪGA HEKATE 1997
Ursula K. Le Gvina
Ursula K. Le GvinaAtuanas kapenesNo angļu valodas tulkojusi Zane RozenbergaNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisSIA "HEKATE RĪGAViņai ir atņemts viss — dzimtās mājas, ģimene un pat īstais vārds. Tagad viņas vārds ir Arha, kas nozīmē "Apēstā". Kopš bērnībās viņai bija lemts kļūt par augstāko priesterieni, kaipot bezvārda Senajiem Zemes spekiem visu mūžu dzīvot nošķirtai no cilvēkiem Kapeņu vietā Atuanas salas sniegos Kapeņu pazemes labirintā viņa sastop svētvietas lielākā dārguma Ernsta Akbes gredzena zagli…"Viņš ir pesteļotājs, burvis no Iekšzemēm, kas meklē Erreta-Akbes amuletu!"Šī doma bija tik neprātīga un žilbinoša, ka Arhu pat ledainajā vējā viscaur pārņēma siltums, un viņa skaļi iesmējās. Visa Vieta un tuksnesis ap to tinās melnā klusumā; vējš asi dzēla, Lielajā namā nedega neviena gaisma. Garām vēja brāzmās virpuļoja rets, neredzams sniegs."Ja viņš atdarīja sarkano akmeņu durvis ar burvību, tad var atvērt arī citas durvis. Viņš var izbēgt!"Sī doma viņu uz brīdi stindzināja, tomēr nepārliecināja. Bezvārda gari ir ļāvuši viņam ieiet Kapenēs. Kāpēc gan ne? Viņš tiem neko nevar nodarīt Kāds ļaunums var būt no zagļa, kurš nevar tikt projām? Droši vien viņam piemīt burvja spējas un melnā vara, un tās noteikti ir spēcīgas, ja jau viņš tika tik tālu, taču tālāk viņš netiks. Nekāda mirstīga cilvēka burvestība nevar būt stiprāka par Bezvārda garu gribu, par Kapeņu gariem, par karaļiem, kuru Tronis stāv tukšs.Mākslinieks UĢIS AULIKS© "Hekate", 1996tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, SARKANMATEI NO TELLURIDAS