– Neatrodot debesis uz Zemes, cilveki uzskatija, ka tas ir debesis. Herfordas pasaules karte, kas izveidota 18. gadsimta, pierada, ka zemes paradize atrodas uz salas uz austrumiem no Indijas. Taja pasa gadsimta paradijas Gotje de Meca dzejolis, kura vins apraksta zemes paradizi ka nomalu vietu Azija. To ieskauj uguns, un ta vartus sarga brunots engelis. Sikaku aprakstu par celojumu uz paradizi sniedza sers Dzons de Mondevils. Vins devas svetcelojuma uz Austrumiem 1322. gada. Ja ticet vina vardiem, tad Zemes paradize ir augstakais punkts uz Zemes, tik augsts, ka gandriz pieskaras Menesim. Kolumbs mekleja ari Edeni; vins uzskatija, ka tas atrasanas vieta ir sala uz austrumiem no Indijas. Vina laika tika pienemts nepamatots viedoklis, ka Paradize atrodas Venecuela, un vel agrak dazi to novietoja Etiopija, pie Nilas iztekas. Kristiesu legendas jau sen ir noradijusas uz Ceilonu ka Nemirstibas zemes vietu, kas aprakstita 1. Mozus gramata. 14. gadsimta skandinavu saga. Tas stasta par princi Eiriku, kurs kopa ar savu draugu deva solijumu izpetit Zemi, lai atrastu paradizi. Vinu cels veda uz Ceilonas salu. Ceilonas budisti salas centralo kalnu Deva-kutu, kas nozime Dievu virsotne, uzskatija par svetu, un cetras no ta tekosas straumes atbilda Paradizes upem. Senatne vini ticeja, ka Dievs radijis zemes paradizi un iestadijis taja Dzivibas koku, un no turienes iztek struklaka, no kuras iztek visas cetras lielas upes: Ganga, Tigra, Eifrata un Nila. Plutarha senais stasts runa par kadu svetitu salu, tacu taja nav nekadu norazu par tas geografisko atrasanas vietu. Tagad atceresimies keltus, viniem Avalonas sala, kuru vini nekad nebija redzejusi, bija zemes paradize. Deivids Livingstons mekleja Paradizi Centralafrika. Pieci simti gadus pirms Kristus sengrieku dzejnieks Pinders teica: «Ne ar kugi, ne ejot nakti, jus neatradisit burvju celu.» Kristiesu teologi un ebreji nesaskanas ne tikai jautajuma par Edenes atrasanas vietu, vini pauda daudz pretrunigu viedoklu par dazadiem jautajumiem. Tie, kas neticeja paradizei, sekoja Filona alegorijam, vini uzskatija, ka 1. Mozus gramatas stastijumam nav vesturiskas vertibas, jo pati gramata izskaidro garigos motivus.
Sara sprieda, ka tapec vini talu netika. Un tam, ko vina teica, vina piebilda:
– Pat bez precizas informacijas par Paradizi varu teikt vienu – Paradize uz Zemes nevar but. Dzive seit ir tik strauja!
5 dala
Ta bija vinu desmita iepazisanas diena. Belcebula pievilciga personiba sajusminaja Saras apzinu, vina pievilka vinu, iekaroja vinu, atdevas vinam saldos sapnos un, ka tas parasti notiek, elku virieti, kuram vina gribeja piederet. Pasam Belcebulam vina bija tikai zinkarigs eksemplars, tapec vinu verosana sagadaja baudu. Saja gaisma vinu attiecibas joprojam bija tiras, iekares un viltibu neaptumsotas. Ar retiem iznemumiem vini vakarus pavadija majas sarunajoties, kas bija romantiski, jo notika pie kamina. Ari soreiz tas notika pec vakarinam: kamina prieksa tika novietoti divi erti atputas kresli ta, ka starp tiem bija zems galds, uz kura, ja vini nedzera teju, atradas viskija pudele., Belcebuls deva prieksroku «Single Barel», divas glazes, ledus un kolas. Pilna iespaidu no vakardienas sarunas, Sara to nevilus turpinaja.
– Ko vel jus varat pastastit par paradizi? – vina jautaja, iedzerdama malku viskija un kolas no apalas, gludas glazes ar smagu dibenu. Sara meginaja turet glazi, lai vina vienmer varetu redzet zimolu: Palph Lauren.
«Vai jus domajat, ka mana atmina ir izveidojies vina tels?» Ne. Pastasti man, kapec cilveku piesaista cels?
– Drosi vien tapec, ka vins cer ieraudzit sev ko jaunu un interesantu.
«Bet neatkarigi no ta, cik ilgi cilveks iet talak par redzamo, vins nekad netiks tuvak vietai, kas vinu aptures. Jums personigi patiesa paradize ir pasaule, kuru esat pazaudejis. Magiska bernibas pasaule.
– Un ta cita Paradize, vai tada eksiste?
«Tu to uzzinasi tiesas diena.» So atklasmes dienu es saucu par izcelosanu.
– Ka sis?
«Jusu izpratne tas nav notikums, bet gan naves darba sekas.» Katru mirkli tas iedarbina loti daudz nemierigu dveselu. Kadu dienu ari tu dalisies vinu bailes!
– Pirms ka?
– Tiesas prieksa. Kas zina, kas tevi sagaida – zalie Debesu lauki vai elles darvas un sera apli.
– Bet vai joprojam pastav atskiriba starp zemes paradizi un debesu paradizi?
– Vieniga atskiriba ir lidzeklos un iekartojuma.
– Labi. Jo vairak jautajumu uzdodu, jo mazak saprotu, kas un ka. Ziniet, ja nevarat pateikt taisni, vismaz pamirkskiniet, bet jautajums ir: vai es pec naves redzesu savu mati? Un vispar es gribu zinat, vai dzive sastav no nelaimes gadijumiem vai viss taja ir ieprieks noteikts.