Tris krumos, neskaitot suni

– Apmaldisimies, berni ir aizbraukusi uz pulcinu, un tad kopa ar vecakiem dosies skatities saullektu. Pa lielam mums te nav ko darit.

Un mes pacelamies: es skreju, Ludka rapoja. Bija vels, gaismas vairs nebija ieslegtas, un Ludka nolema palikt pie manis. Vina atsvaidzinajas uz ielas un, iebrienot mana dzivokli, saka skist pilnigi pratiga.

– Man krit nost kajas. Sasoditi papezi. Kapec tu vispar nedzeri? Un es negaju uz klubu ar saviem backbreakers.

– Nu, es esmu klases audzinataja, kads piemers… Un man nav noskanojuma uz pulcinu. Un neviens nepamanis manu prombutni…

– Tu esi garlaicigs. Es butu atkapies, jo ipasi tapec, ka tam ir iemesls. Tavs ir izbalejis. Gad. Nu, tas ir nepieciesams: sads skaistums liek skriet pec sievietem. Tev nav paveicies, Aglaja. Nu nekas, vasara prieksa. Klausies, iedzersim uz so? Vel ir berniba, bet mes svinam.

Si ideja man skita pievilciga, lai gan es dzeru reti. Un tad arvien vairak vina. Raknajoties pa skapi, nevareju atrast alkoholu: acimredzot nesen, ciesot no manas neuzmanibas, Mairons iznicinaja visus manus vina krajumus, ko bija ziedojusi neuzmanigo bernu vecaki. Mocibas es pacelu rokas, piedavajot teju, bet Ludka nepadevas.

– Nakts gaisma ir zem tavas majas. Skrien, esi draugs. Man sap kajas, es nevaru staigat. Es tikmer izdomasu ko est.

Pamaju ar galvu un atri pargerbusies, pakeru maku un noskreju leja pa kapnem. Maironas salauzta sirds man atkal atgadinaja par sevi, un es metos pec karota dzeriena: ja neaizmirsisu, tad vismaz atrak aizmigsu.

Pardeveja veikala vienaldzigi iedeva man vina pudeli, neskatoties uz alkohola tirdzniecibas aizliegumu izlaiduma diena. Citu dienu es butu sasutis par sadu nolaidibu, bet sodien tas man bija izdevigi. Es skrienu atpakal uz maju, apejot ap veikala galu. Pie ieejas atcerejos, ka atslegas biju atstajusi vakara soma un izsaucu domofonu. Ludka gandriz nekavejoties to atvera, un es ieniru ieeja,

Un ar adu jutu, ka aiz manis kads stav. Netverama plandisanas gaisa vai izgarojumu smaka? Meginaju lekt uz prieksu, bet mani peksni partvera no aizmugures un aizklaju muti ar dumaku plaukstu.

«Tagad es tevi atlaidisu, bet pat nedomajiet par kliegt,» kada aizsmakusa balss stingri paveleja, un es apklusu.

Vini nolika mani uz pakapieniem, es pagriezos un meginaju neskaidri atskirt divus raksturiga izskata veidus. Uz kapnem bija tumss, un es isti nevareju redzet savus likumparkapejus. Gaisa bija jutama grupveida izvarosanas smaka, un es uzreiz saku ar viniem cinities ar stridiem un nez kapec cukstus:

– Klausies, tu laikam kludijies. Mums ir Larisa, skirtene, bet vina ir pirmaja ieeja. Visi iet pie vinas.

Puisi apmulsuma ievaidejas, un es kluvu vel vairak iedvesmots:

– Man majas ir Ludka. Un vinai cietuma ir draugs. Es tagad nenaksu, un vina izsauks policiju. Seit.

Tad es domaju, ka tas, ko es teicu par Ludku, ir pilnigi nepiemerots. Tagad vini nolems, ka variants «divi pa divi» ir gluzi okejs, ievilks mani dzivokli un… Kamer es traki pratoju, ko darit, lielie beidzot atrada runas speku. Garakais atdzivojas pirmais:

– Tu esi galigi stulbs? Vai tu dzirdeji, Kitija, ko vina domaja? Mums nerup jusu sarms. Mes meklejam naudu.

– Kadu citu, atvainojiet, naudu?

«Aizveries un klausies: tavs skaistais Mirons Golubevs ir musu paradnieks,» puisis aizkaitinati turpinaja. – Vai tu to palaidi garam? Vins aiznemas naudu no musu ipasnieka. Kavesanas ir uz vinu, un vins slepjas. Mes satricinajam vina draugu, vins teica, ka tevi atrast. Piemeram, jums ir lamur tujur, jus dzivojat kopa. Kur ir si gnida?

– Klau, kas ta par barbaritati? Kapec ta baidit cilveku? Vareja piezvanit un bridinat…

Otrs lielais virs saka skarbi kikinat, bet bargais biedrs vinu acumirkli savaldija:

– Varbut tev vajadzetu man nosutit vestuli? Jusu draugs tur nokluva. Vinam tika dots daudz laika. Viniem tika pavelets jus atrast un nodot Maironam: vini saka, it ka ligava butu palikusi bez auss.

«Es tagad kliedzu,» es ciksteju. – Es nevaru dzivot bez ausim. ES esmu skolotajs…

– Vienkarsi pamegini! Kur ir tavs milakais? Mes seit dezurejam visu dienu. Mes bijam prom darba darisanas… – visu so laiku vins parmekleja manu somu un peksni nosvilpa:

– Ak, si ir tada davana. Mirona Golubeva pase, pa labi. Labi sagatavots, skaistule. Vai tev tas vajadzeja vinam dot? Tatad, kur slepjas jusu milakais?

Es garigi noladeju bridi, kad nolemu pie manis paslept Mairona dokumentus (protams, stasts ar manu draugu nebija nekas vairak ka blefs). Tagad aizdomas vispirms kritis uz mani.

– Doma pats. Ja man butu vinam japasaka, es nebrauktu majas, bet gan no majam. Pa labi? Biju izlaiduma. ES esmu skolotajs. Naudas nepalika. Mairons ir nelietis. Vins mani pameta, pareizak sakot, es vinu izdzinu. Un vina slepa dokumentus, lai beidzot vinu izraidit.

Paris minutes es iepazistinaju lielos puisus ar so lietu, vienlaikus pratojot, kad Ludkai pietiks prata, lai painteresetos par manu prombutni.

Visbeidzot tresa stava durvis ciksteja un atskaneja satraukta Ludkas balss:

– Aglaja, kur tu esi? Vai esat iestredzis lifta?