Tris krumos, neskaitot suni

– Ka tu vari klut par melnadainu? Vins noteikti bija izdzeris parak daudz traipu un kluvis melns. Vini saka no bedam. Sava jauniba vins bija iemilejies Tropikanka, un vina pamaja ar asti – tapec vins aizbega uz pilsetu. Un tagad vina drosi vien priecatos, ja pie vinas atnaktu akordeonists, tacu vins visu neizskirs. Lepns. Pat ja vins ir melnadains.

Godigi sakot, sadi stasti vareja samulsinat jebkuru, bet ne mani, jo kops bernibas biju pieradusi pie vietejas folkloras. Tenkas skara ne tikai zvaigznu dzivi: «Un Sofija Rotaru ir kopa ar Lescenko…", «Es dzirdeju, ka Leontjevs ir maskejusies sieviete, kads krusts!»

Vietejie vasarnieki, ka izradijas no nostastiem, ari dzivoja infernalu dzivi: «Kostja nokera savu Natasu ar santehniki, un vins sasmalcinaja sluteni. Ja jus zinat, ko es domaju…". «Vina ienak zale, un tur vins ir sirsnigs, gul bez kajam un rokam, un pati Marinka vinu pasutija. Es jums saku tiesi. Un tad vina saka kliegt, it ka vini vinu sagrieztu. Padomajiet, vini cirta ar nazi…»

Ta nu stasti par vietejo melno viru bija tikai pukes, zem kuram es, paedusi, saku snaust pie galda. Pamodos bridi, kad tante kaut ko stastija par pilskalnu, kas atradas ciema gala. Savulaik tur tika atklata sena cilveka vieta, un pec novadpetnieka Stepanova luguma vini to apjoza ar dzelondratim un uzlika zimi «Rakt nav atlauts». Ironiski, ka no tas dienas visi loti gribeja tur rakt.

– Un vini klist, un vini klist. Ka ar medu iesmerets. Visi mekle dargumus. It ka senajam cilvekam butu bijis kaut kas cits vertigs, iznemot mamuta kauli. Vai ari mamuta kauli ir vertigi? Kas zina… Tagad biezi brauc no pilsetas, paris reizes ir bijusas pat ekskursijas. Un viniem tiek paradits saimnieka pagalms. Driz es nevaresu paelpot. Vini ari klist pa saimnieka pagalmu, meklejot visu trukstoso zeltu…

– Ko redzet saimnieka pagalma? Tikai drupas. «Tur dzivo tikai cuskas,» pamaju ar roku, atceredamas, ka berniba tur spelejam paslepes, muru paliekas izmantojam ka pajumti. Kungu pagalms tur bija pirms revolucijas, tagad tikai darzs un skaistais skats uz upi, kas noteikti butu paveries no kungu logiem, atgadinaja savu kadreizejo krasnumu, ja vini tur dzivotu lidz sai dienai.

– Nu, es nezinu. Daziem cilvekiem tas patik. Saka, ka so vietu pie upes nopircis kads bagats virs. Vai atceries, ka vini tur uzcela stabus un lapeni? Apmeram pirms trim gadiem. Skiet, ka jus atnacat pec tam. Kaplica tika uzcelta, bet tas jau bija taja gada. Noteikti dodieties apskatit kaplicu, ta ir laba lieta.

– Ar ko tu esi neapmierinats? Tagad jums nav jaiet uz baznicu pari upei, viss ir blakus.

– Pateicoties vinam, protams, tikai cilveki cukst: jus driz netiksit pie upes, vai ne? Vins teiks, ka tas viss ir mans, un apnems to ar zogu. Un vietejie tur makskere. Es nezinu, kas vinam deva atlauju, bet viss ir iespejams tikai ar naudu. Emelyanovna saka, ka vins visu iegadajies, jo velas atrast dargumu. Ta, kuru Brigidas kundze apraka, begot no sarkanajiem.

– Cik atceros no bernibas, sis dargums nav nekas vairak ka folklora, kur vispar radas doma, ka tada eksiste? Un bagatam cilvekam nav japerk zeme, lai mekletu dargumus. Mes ar visu kaiminu bernu bandu meklejam dargumus un rakam. Un vini, starp citu, neko nepirka.

– Nu, raksana pec nejausibas principa ir viena lieta. Varbut kads pecnacejs ir uzradies, zin kas, kada vinam ir karte? Ko tu doma? Jums taisniba, musu puisi visi iznaca, un puisi joprojam skraida dienam ilgi, lidz tika pieskirts aizliegums. Vini saka, ka tur bija dargums. Nestridies.

Musu memais, dzerajs un makskernieks, kungu kuciera mazmazdels stastija… Vai atceries? Vismaz bija dazadas sarunas. Nu, vins saglabaja gimenes legendu.

– Ko varetu pateikt memais? – es nokeru tanti.

– Bac, nu, mamma vinam par to stastija, kamer bija dziva. Nestridies. Tur bija liela zelta lade, damam bija jabeg no muizas, un vinas to kaut kur apraka. Kucieris vinus gaidija pie izejas no ciema, un tad vini tika nogalinati. Panov, es domaju. Un kucieris aizbega, tad apprecejas ar memu sievieti. Tiesa, vins nomira gandriz uzreiz, tacu vinam izdevas delu atstat. Ja, viniem visiem nepaveicas, vini dzera arvien vairak…

«Atskaidot ciema dzives ikdienas ritmu, vietejie tenkas nak klaja ar saviem detektivstastiem,» es noplatiju rokas, «un neviens neliedz jums doties uz upi.» Un ciema otra puse ir vel viena pludmale. Jus varetu domat, vai jus tur ejat? Vai ari jus kerat zivis? Jus vienkarsi velaties izdarit majienus.

«Jus visi esat gudri, tapat ka jusu mate,» tante bija aizvainota, acimredzot veloties mani parsteigt ar vietejiem stastiem. «Lai gan vina ir mana masa, mes esam bijusi atskirigi kops bernibas.» Protams, ir vecuma atskiriba, protams. Bet tam nav nozimes. It ka no dazadiem teviem. Varbut ta ir patiesiba? Vina ir gudra, un es esmu smiekliga. Pa labi? Man vakara japiezvana masai, labi, ka komunikacija tagad nav problema. Neatkarigi no ta, vai esat ziemelos vai Afrika, jus varat runat visur.