Sos! Mans prieksnieks ir asinssucejs

– Ar savejo…

– Boogers?

– Nu, lai ta notiek, vini.

"Nu, ja tas ir boogers, tad, protams, es tam ticu," ar izsmejosu sminu saka Krotovs. – Es gaidu sava kabineta savu kafiju ar pienu.

Tiklidz Krotovs atstaj mani vienu, es ieleju kruze pienu un novietoju to uz paplates. Panemu skivi, salvetes un karoti un izeju no partraukuma telpas.

Labi, vins neatkapsies no manis, laujiet vinam est manu kucinu. Paskaties, vinam klus labak. Iznemu vienu no somas un nolieku uz skivja.

Atvelku elpu un dodos uz vina kabinetu. Par laimi es nepaklupu un nekritu.

"Labu apetiti," es drosi vien gaidiju, ka vins man kaut ko jautas par kucinu, bet vins pat nepaskatas uz paplati. Ekskluzivi prieks manis. Nu ko tu gribi, kaza? – ES varu iet?

– Ne tu nevari. Peksni atcerejos, ka neesmu parbaudijis visus tev dotos uzdevumus.

– Par ko tu runa?

– Par apaksvelu. "Man japarliecinas, ka tu valka jaunu jauku apaksvelu," vins atliecas kresla. – Novelc drebes.

– Runajot par?

– Tiesa veida. Ja pec minutes neredzesu tavu apaksvelu, vari panemt savas mantas un doties majas. Zel tiesi pirms liguma parakstisanas. Vai ari neapvainojies un… novelc drebes.

5. nodala

Dazas sekundes ieskatos Krotova smaidigaja seja un saprotu, ka… ne, uzliet vinam kafiju ir parak gaidits, ka ari sist ar kaut ko smagu. Vins neuzticas, ka es vinam paradisu apaksvelu. Bet velti. Viens, divi, tris, cetri, pieci, es naku tevi nogalinat, necilveks.

Neizraisot skanu, novelku jaku un ielieku rokas zem bluzes bez piedurknem. Es atspradzeju krusturi un iznemu to caur bluzes augsdalu. Un nakamaja mirkli ar neticamu prieku metu to Krotovam. Diemzel vins nesanem sitienu pa seju, bet satver krusturi. Un ne, vina seja nav ne pilites sasutuma, ka kada bezsaknu meitene vinam iemeta apaksvelu. Vina acis velni dejo. Vinam ir jautri.

"Es teicu, nogerbieties lidz apaksvelai, nevis novelciet tas, Snezana Viktorovna."

– Labojums, Daniil Leonidovic, jus teicat: "Ja es pec minutes neredzesu jusu apaksvelu." Nepagaja ne minute, un es tev paradiju apaksvelu. Vai esi apmierinats?

Vins demonstrativi sak petit krusturi, neslepdams smaidu. Objektivi krusturis ir skaists un kvalitativs. Vins to nevar sabojat.

– Un biksites? Akrobatisks prieksnesums caur biksem neies cauri. Ka tu saus?

– Vai tev nepietiek ar krusturi? Patiesiba tas ir komplekts. Nezini par ko sudzeties?

– Par nestandarta risinajumu dodu piecus punktus. Es dereju, ka tu uz mani nosplauties vai kartejo reizi paradisi videjo pirkstu. Jus mani patikami parsteidzat," esmu gatavs zveret, ka sekos "bet". "Ludzu, nac pie manis," es tikai gribu pastiepties pec jakas, kad Krotovs pakrata galvu un klusi pamaj man ar roku. Pretiga pazistama sajuta. Tas ir ta, it ka es dotos uz kausanu, Dievs. Iepriekseja parlieciba izkust manu acu prieksa, kapjot.

Es stavu viena sola attaluma no vina. Krotovs panem no galda pildspalvu un… parbrauc ar to man pa dupsi. Kas tas par mulkibam?!

"Bet apaksbikses, kuras tu valka, neietilpst komplekta." Visticamak, kaut kads vecmaminas variants, spriezot pec stripam no biksu apaksas – brute ar lielam acim! "Tu neesi pabeidzis manu otro uzdevumu," vins ar acimredzamu prieku saka, partraucot kustinat pildspalvu, ka izradijas, par manam biksitem. Vins atliecas kresla un atkal sak skatities uz manu krusturi.

Un tad peksni man atausa prata: vins noteikti parakstis ar mani ligumu un pienems darba. Kad iepazinamies, vins noteikti bija dusmigs, bet tagad izklaidejas, neskatoties uz to, ka es neieveroju vina pasa noteikumus.

– Tagad es varu iet izpetit tavu grafiku un gaidit noradijumus no mana bijusa paliga?

"Tu vari," nu, kurs gan par to saubisies. Vins sniedzas pec kafijas tases, bet es neturu acis uz krusturi vina roka. Kad vins man to iedos? – Man negarso kafija. Trenejies vel,” vins pasniedz man kruzi, un nakamaja mirkli nokoz pusi no manas keksa. Kada kuce, vins apeda kucinu un neatteiksies no velas.

–Vai tev nav bail apest no manis kucinu?

– Vai tev izdevas?

– Es.

– Protams, man nav bail. Jus to izgatavojat sev un nekad negaidijat, ka atdosit to man. "Tas ir garsigi," pec koslasanas secina Krotovs, un es stavu ka mulkis, nezinadams, ka savu lietu atnemt. – Cik ilgi tu stavesi un skatisies, ka es griezu tavu krusturi roka? Ja gribi vinu atpakal, jauta vinam, jauta? Tu? Bac tevi.

"Bet man to nevajag, man ir viss," panemu kruzi no galda un strauji pagriezos. Pacelu no kresla jaku un izeju no kabineta.

* * *

Ir arkartigi gruti koncentreties uz Krotova bijusa paliga atstatajiem noradijumiem un grafiku. Manas domas skrien un, skiet, pirmo reizi esmu panika par gaidamajiem darbiem. Darba vieta ir tik daudz papiru un lietu, ko esmu redzejis tikai filmas. Galu gala man ir labas attiecibas ar datoru. Es varu tikai rakstit, un ari tad ne atri. Ja, atskiriba no Veras esmu talu no interneta. Labi, vina man palidzes. Bet viss parejais…