Pūķa ēna. Ieslodzījuma

Viņa pagrieza roku pret gaismu, bet pirkstā nebija iegriezuma, un plaukstas bija neskartas. Tad es pacēlu kāju uz palodzes, pētot savu pirkstu — gluda āda, it kā pēc pedikīra, un ne miņas no brūces.

— Darbojas…

Bija vērts uzreiz pārbaudīt savus izdomājumus, bet nolēmu to atstāt līdz rītam un, bez šaubām, iekāpu gultā. Tumsā es nevarēju redzēt, cik tas ir tīrs, bet tas nebija man, ietērptai putekļainā aizkarā, runāt par higiēnu un dižoties.

Gultā smaržoja diezgan patīkami, kaut kāds garšaugs, līdzīgs lavandai, tāpēc drosmīgi ietinos segā, padarot pūķi ērtāku, lai netīšām nesaspiestu. Zobenu, kura vērtība manās acīs bija simtkārtīgi pieaugusi, noliku sev blakus un, jau aizmigdama, domāju, ka nekad neesmu to aizslēgusi.

Rīts pienāca uzreiz. Šķiet, ka tikko biju aizvērusi acis, kad mani pamodināja putnu čivināšana un telpu pārpludinātā saules gaisma. Neskatoties uz visu, es gulēju labi, bet mazais pūķis joprojām šņāca. Nabadziņš ir pārguris.

Vispirms es vēlreiz paskatījos apkārt. Patiešām, mājīga un pilnīgi nepārblīvēta guļamistaba, it kā pasūtīta. Pat skrūve aizslēgta no iekšpuses. Vai tiešām to izdarīja zobens?

Viņa izkāpa no gultas, pētot istabu. Kamīns, bet mazāks un glītāks nekā viesistabā. Uz tās ir svečturis un kastīte ar svecēm. Uz galda un plauktiem vairākas grāmatas, pārsvarā daiļliteratūra. Buduārs ar izciliem spoguļiem, un vēl viens pie sienas — pilnā garumā.

No guļamistabas veda trīs durvis. Aiz vienas bija vannas istaba ar tualeti! Šeit pat bija īsta tualete, kaut arī dīvainas formas, no caurspīdīga akmens.

— Nevar būt! Vai tas ir dimants?!

Atradums izrādījās ļoti aktuāls. Neskatoties uz visu dizaina dārgumu, es to nekavējoties izmantoju paredzētajam mērķim, domājot par sava veida konteinera atrašanu un ūdens krājumu izveidi. Apmāciet viņu no veļas mazgātavas, ja vietējā ūdens apgāde nedarbojas. Nez kāpēc man par to bija lielas šaubas, bet man paveicās divreiz. Tiklīdz es piecēlos, tualete dzirkstīja un atkal parādījās manā priekšā, tīra un nenotraipīta. Ne miņas no neķītrības, ko es viņam izdarīju.

Īsts brīnums! Ja tikai mājās būtu tāpat!

Es biju sajūsmā par ērtībām līdz apmulsumam. Tagad jums nav jāriskē ar naktīm, ja nepieciešams, un meklējiet piemērotus leņķus. Un pats galvenais, bez smaržas! Maģija!

Ūdens padeve, dīvainā kārtā, arī darbojās, kas mani iepriecināja vēl vairāk. Par godu nomazgāju seju un iztīrīju zobus ar pūderi ar piparmētru aromātu, kas glabājās dārga izskata kastītē.

Aiz otrajām durvīm atradās plaša ģērbtuve, kas bija nosēta ar sieviešu apģērbiem. Šeit tika atrasts viss, sākot ar smalkāko linu, kas izskatījās jauns, līdz vairākiem siltiem mēteļiem no dažādām kažokādām. Šajā brīdī es gandrīz izplūdu asarās. Viņa atgriezās gultā un sirsnīgi noskūpstīja tur gulošo asmeni.

Ar prieku izķemmēju matus un saģērbos, kā arī nomazgājos, sūdzoties, ka naktī to nedaru. Ģērbusies platās, izturīgās biksēs ar ādas ielaidumiem starp kājām un plānā, brīvā kreklā, viņa ar apaviem devās uz plauktiem. Biju apmierināta ar izvēli, bija kādi trīs desmiti pāru, sākot no elegantām kurpēm ar maziem papēžiem līdz augstiem zābakiem, iespējams, jāšanai. Viss noteikti ir roku darbs. Atliek tikai lūgt, lai vismaz kaut kas atbilstu izmēram.

Pārsteidzoši, viss, ko pielaikoju, der kā cimds. Tas attiecās gan uz apaviem, gan uz apģērbu. It kā viss, kas šeit bija, bija pielāgots man. Šī sakritība mani tikai iepriecināja, jo pilnībā atrisināja visas manas garderobes problēmas.

Atslēdzis trešās durvis, es nokļuvu nelielā viesistabā, kuru diemžēl laupītāji sasniedza. Šeit valdīja liels haoss, bet stikli uz logiem palika neskarti, tāpat kā aizkari.

Viss kārtībā, es šeit sakārtošu lietas.

Vēl divas durvis veda no viesistabas, plaši atvērtas. Aiz viena bija neliels kabinets, kurā kāds arī paguva rakņāties, un otrs, karājoties uz vienas eņģes, ieveda mani nelielā gaitenī. Mums tas būs jāizlabo. Es kaut kā tikšu galā, ne pirmo reizi.

Un tad es apstājos, mana sirds izlaida sitienu, un tad kā traka plīvoja kaut kur manā kaklā. Es pagriezos un ieskrēju guļamistabā. Viņa silti paskatījās uz mazo zilo pūķi, kas joprojām mierīgi gulēja uz spilvena, un satvēra zobenu.

— Piedod man, Sonic. Neesiet garlaicīgi! — Noskūpstījusi divus pirkstus, viņa tik tikko pieskārās zieda pūkainajai galvai un izgāja viesistabā.

Man zvanīja ausīs, mana galva griezās, un mana mute bija sausa no uztraukuma. Norijot, es apņēmīgi pārsitu plaukstu pāri asmenim. Tas izrādījās pārāk daudz, un asinis izplūda straumē, kas lika manai galvai griezties vēl vairāk. Cenšoties nepievērst uzmanību brūcei, viņa elpoja dziļāk un izsmērēja asinis pa visu asmeni. Tad viņa ar abām rokām pacēla zobenu aiz roktura, kā bruņinieks, sveicot ienaidnieku, un pavēlēja:

— Aizved mani mājās, lūdzu! Es zinu, ka tu vari!

8. nodaļa. Maģija tās labākajās izpausmēs

Asas sāpes iedūra visu manu ķermeni, it kā es tiktu uz iesmiem. Ar īsu kliedzienu es zaudēju samaņu.