Pedejas tris dienas

Tatjana ari nenolaida acis no attela. Vina uzmanigi paskatijas uz lielas zurijas sejam. Es uztveru liela prieksnieka netveramo skatienu… Ja. Dazi (loti nedaudzi) saprata. Parejie joprojam ir apbrina.

Tevocis, kas sez pa labi no Krumlija kunga (kurs izskatas pec vina pirma vietnieka), iepriecinosi jauta Stanislavam:

– Interesants risinajums. Un kas ir koncepcijas autors?

– Tas esmu es, – jauneklis pieticigi pasmaida.

– Kas par stulbi! – asistents izdves.

Un uz nodeveja lupam uzplaukst uzvaross smaids.

Seit beidzot saruna iesaistas prieksnieks Krumlija kungs. Vins skatas Stasam acis un sausi saka:

– Vai jus, sasodits, macijaties instituta reklamas vesturi?

– Ko vins teica?.. – asistente neizpratne skatas uz Tatjanu.

“Skiet, ka nav iespejams izdrukat,” iesmejas Sadovnikova.

Un lielais virs pacel balsi. Vins runa angliski – Tanja ar prieku tulko savai asistentei:

– Tu biji iekartots, zen! Ja jums butu kaut dala smadzenu, jus to butu uzminejusi! Kas tu tads esi, ja? Kuru tu nokaitinaji?..

Stasa seja ir apjukuma saburzita.

Ari Krumlija kunga svita ir neizpratne – cilveki skatas viens uz otru, kaut ko cukst viens otram.

Un Tanja atklati priecajas.

Dazkart var but noderigi iepazit sava prieksnieka radoso mantojumu. Tas pats legendarais Krumlija kungs, kurs reklama nodarbojas kops septinpadsmit gadu vecuma. Es saku Dienvidafrika, nezinama uznemuma. Es tur atnacu ka puika no ielas, bez izglitibas, bez pieredzes. Tomer vins uzdrosinajas nekaunigi pateikt saviem prieksniekiem: "Viss, ko jus darat, ir pilnigs haoss!"

Izradijas, ka vini nav stulbi cilveki. Ieteikts:

– Dari to labak.

Tad – pirms trisdesmit pieciem gadiem – Krumlija kungs naca klaja ar reklamas koncepciju. Ne cipsiem, bet burgeriem. Bet viss parejais ir pilnigi tas pats. Parks. Ekstras, kas bezjedzigi sparda kokus. Galvenais varonis sacelas pret maldinosu okupaciju. Vina piezimes. Pat sauklis: "Labakais, ko cilveks ir izgudrojis!"

Dienvidafrika pagajusa gadsimta astondesmito gadu sakuma si reklama dardeja. Es nokluvu Kannu kinofestivala un ieguvu balvu. Tacu zimols neienaca ne Eiropa, ne Amerika, tapec toreiz jauna Krumlija kunga atklajums neieguva pasaules popularitati. Tomer personigi tas vinam palidzeja izveidot strauju karjeru.

Tikai Stass par to neko nezinaja.

Tanya, protams, sabojaja ari vinas dzivi. Pat ja vina pati prezentacija nepiedalijas, pec sada fiasko vina vairs nebus Maskavas biroja radosa direktore. Ja tu pats neaiziesi prom, vini tevi izraidis.

Nekas. Tas bija ta verts. Un galvaspilseta ir pilna ar reklamas agenturam, kuras priecasies, ja vina stradas. Turklat daudzi cilveki zinaPar ko vina ierameja zvaigznu zenu Stanislavu.

Vina karjera tagad noteikti ir zaudeta uz visiem laikiem.

Un vina tiks cauri.

4 nodala

Spanija. Alpujarros kalni

Autobusu vadisana nav dzejnieka sapnis. Bet ko darit, ja valsti ir krize, un sieva ir ka varna? Jo vecaks vins klust, jo biezak vins pieprasa dargakmenus, spidigus akmenus. Un vins ir vinamilestiba Es nevareju atteikt.

Alga tomer bija laba. Marsruts ir skaists, no kalnu ciemata Trevellez lidz Capileira un talak uz Granadu. Aizas, kalni, caururbjoss gaiss, celmalas snaudosie makoni. Cels ir bistams (pagajusaja gada cetri cilveki no vinu ciema savas automasinas ietriecas nave), tacu, lai ari vins brauca ar neveiklu autobusu, vins ne reizi nebija cietis avarija. Esmu jau izpetijis katru sava cela pagriezienu, bedri un mazako likumu. Pat – augstakais siks – apbraucot pretimbraucoso, vins precizi brauca pa celmalas malu, nemetot bezdibeni nevienu akmeni.

Kapileira, no kurienes vins bija, visi sapratigie cilveki izvelejas braukt ar vina autobusu. Varbut ne loti atri, bet vienmer uzticami un atbilstosi grafikam.

Vins zinaja, ka kaut kur lielajas pilsetas, talas valstis konduktori palidz vaditajam marsrutos. Kalnos viniem nav tadu parmeribu: pie ieejas ir bilesu kase, jums pasam japienem nauda, jaizsniedz siknauda un bilete. Vietejie jau zinaja: soferim loti patik, kad vinam iedod naudu, tapec speciali vaca monetas. Un ja, mums bija jatiek gala ar turistiem. Vini gruz lielus rekinus, vini nesaprot spanu valodu. Bet ir interesanti vinus skatities.

Pedejos gados daudzi cilveki ir sakusi ierasties sava pieticigaja Kapileira (560 iedzivotaju!). Hikers, bikers. Alpinisti naksnoja – no rita vini devas, lai iekarotu tris tukstosus lielo Mulansenu, kas atrodas piecpadsmit kilometru attaluma no ciemata ar automasinu un pec tam piecas stundas kajam. Jogi no visas pasaules apmekleja budistu centru, kas ari atradas netalu. Tapat ka visur citur, seit ir daudz celojosu pensionaru. Vini staiga, elpo kalnu gaisu un vakaros izgaist par morcilu ja alus.