"Sveika…" vina klusi teica, turpinot snukstet.
– Sveiks, tev viss kartiba? Kapec tu neatbildi? Ka tev iet kaja?
– Kaja ir kartiba, gandriz vesela.
– Ka ar balsi? tu raudi? Pastasti man jau, kas notika?
"Notika kaut kas sausmigs." Bet si nav telefonsaruna.
– Nac pie manis vakara, parunasim.
– Varbut labak satikties parka? – es ierosinaju.
– Nu ja tu ta saki. Parka nozime parka. Gaidu jus pie mums, ka jau ierasts.
Manas acis bija nedaudz pietukusas un sarkanas, tacu tas netrauceja man sakopt sevi un izskatities diezgan reprezentabli Roberta prieksa.
Mans princis ieradas loti nokavets, vina apskavieni ar mani ilga ilgak neka parasti.