– Vai jus domajat, ka kaimini atvertu?
Katja nopriecajas:
– Drosi vien ne. Vini butu nobijusies, vel ciesak aizslegusies savos dzivoklos un caur durvim klausitos, kas tur notiek.
Tetis piekrita.
– Un no ka visi kaimini baidas, un tomer vini noteikti skatisies ara?
– Ka vinu dzivoklis tiks appludinats? – Katja pasmaidija.
– Ja, – tetis pasmaidija, – vini baidas ari no ta. Bet vini nevares kliegt par applusanu. Ka tu vel doma?
– Tiesi ta, ugunsgreks! – Katja nojauta un ar cimdu uzsita sev pa pieri.
– Ja! Kliedziet "Ugunsgreks!", tad kaimini drosi vien ieraudzis.
– Varetu ari piezvanit uz tuvakajiem dzivokliem. It ipasi tapec, ka es staveju pie vienam no durvim un vareju atri aizsniegt zvanu.
– Tiesi ta! – Tetis atkal pieskaras un tad ar nopietnu skatienu jautaja: – Kada bija tava sodienas kluda?
– Drosi vien ta, ka es iegaju ieeja. – Katja jutas kauns par savu kludu.
– Un kas vel? – Tetis jautaja jau daudz miligak.
– Es domaju, ka varu atri aizvert durvis, bet mums ir durvju aizverejs.
– Kas vel?
– Es ari neierados pie tevis uzreiz. – Meitene peksni apstajas un iegruda seju tetim krutis.
– Ja! Vai ari jus varejat aiziet uz drosu vietu pa celam no skolas. Kadas ir kadas drosibas salinas cela?
– Aptieka, kur strada tante Lena, – no teta jakas iekspuses izskaneja Jekaterinas pieklusinata balss.
– Tiesi ta! Un otra?
– Cela vidu, laukuma otra puse, ir lielveikals, tur pat ir meklesanas komandas zime.
– Tiesi ta! Tur ir vairak? – Vecaks neapstajas.
Katja domigi paberzeja zodu un atcerejas:
– Netalu no skolas ir ari skaistumkopsanas salons, kur mes ar mammu frizejamies, un netalu no musu majas ir banka.
– Laba meitene! – Tetis vinu priecigi uzslaveja. – Tu uzskriesi uz sis drosibas salinas, un kas talak?
Katja saka locit pirkstus:
– Es visu izstastisu cilvekam, kas tur strada, palugsim, lai mani pasarga, un piezvanisu tev vai mammai, lai orientetos, kur es esmu.
– Starp citu, kas ar tavu telefonu un kur ir tava kabatas sirena? Kapec tu uzreiz nesazvaniji mani vai mammu? – Tetis soreiz apstajas.
– Es aizmirsu sirenu majas, un telefons speleja starpbridi un izladeja bateriju, – sartedama atzina meitene.
– Tapec mes ar tevi iemacijamies manus un mammas numurus no galvas.
– Ja, es tos joprojam atceros ka reizinasanas tabulu! – Katja sakrustoja labas rokas raditajpirkstu un videjo pirkstu ka zimi, ka vina saka patiesibu, un uzreiz pasmejas. Tetis smejas vinai pakal. Vini atcerejas, ka savulaik transponeja telefona numurus cetriniekos un pec tam rotalajas ar zvanisanu viens otram, uzminot tos kalkulatora vai televizora talvadibas pulti. Viens no cetriniekiem skaneja apmeram sadi:
Devini, viens, astoni – mes ludzam jus piezvanit.
Tris, astoni, cetri – tetim jabut dzivokli.
Nulle, cetri, cetri, cetri, cetri, nulle – saglabaju paskontroli.
Kad tuvojamies ieejai vinu maja, tetis parbaudija durvju sledzeni uz prieksejam durvim. Tas patiesam bija loti lens un smags, lai aizvertu durvis, kas vareja nonakt iebruceju rokas. Tapec tikai pec tam, kad Katja ienaca dzivokli, tetis mierigi steidzas atpakal uz darbu.
Majas meitene vispirms nolema ieturet pusdienas. Pec visa uztraukuma un skriesanas kermenim bija nepieciesams barojoss stiprinajums. Domajot par notikuso, Katja kopa ar kotletem un kartupeliem gandriz vai sutija metala daksinu sasildities mikrovilnu krasni. Tomer vina laikus atguvas, jo metala prieksmetus ar zelta un sudraba rakstiem nekada gadijuma nedrikst likt mikrovilnu krasni!
– Kada sodien bija diena! – izelpoja meitene.
Vina iznema no mugursomas telefonu un uzlika to ladetaja. Nebija kur steigties: tetis bija ludzis, lai vina neiet uz treninu – nebija neviena, kas vinu aizvestu. Tiklidz viedtalruna ekrans iedegas, vinas personigajos zinojumos iekrita piezime par drosibu cela uz skolu un majup.
Katja atvera teva atsutito failu un saka to lasit skali:
– Kliedzot "Ugunsgreks" vai aktivizejot kabatas sirenu (personigo trauksmes sistemu), uzbrukuma vieta ieejas durvis bus redzama un dzirdama. Uzbrucejs nebaidas no jusu kliedziena vai sirenas pukstesanas, bet gan no lieciniekiem un atri aizbegs.
– Nevilcinieties atteikties braukt lifta kopa ar svesinieku vai vispar doties atpakal ara. Nav svarigi, ka jus taja bridi vertes apkartejie. Pareizie pieaugusie, gluzi preteji, uztvers to ka drosu ricibu un atbalstis jus.
– Neejiet ieeja vieni pec tam, kad esat izgajusi no ieejas. Nepareizais pieaugusais var palikt jus gaidit.
– Tapat ir drosi izkapt no lifta jebkura stava, ja jutaties neerti. Tas ir jusu personigas robezas un aizsardziba.
Tiesi zemak, apzimets ar izsaukuma zimi, seko atgadinajums par to, kas atnem drosibu:
– Klusums vai kliedziens "Palidziba, glabiet mani!". Diemzel uz sadu saucienu pec palidzibas gandriz neviens neatversies, kas nozime, ka nebus liecinieku, no ka laundaris tik loti baidas.
– "Skatisanas" uz talruni. Jus saja bridi nepamanat, kas notiek apkart, un izradat savu uzbudinajumu. Padomajiet par dzivniekiem, kas nereage uz neko un nespej parvietoties, ieraugot lukturi.
Борис Александрович Тураев , Борис Георгиевич Деревенский , Елена Качур , Мария Павловна Згурская , Энтони Холмс
Культурология / Зарубежная образовательная литература, зарубежная прикладная, научно-популярная литература / История / Детская познавательная и развивающая литература / Словари, справочники / Образование и наука / Словари и Энциклопедии