Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-     Trampa kundze, dvīņi ir apaukstējušies, Gonta kundze sacīja. Mums jāsakur lielāka uguns un viņi jāsasilda. Varbūt jūs varētu atnest ogles? Tikmēr es sa­dabūšu dažas pagales.

-    Jā, Gonta kundze.

Kamēr abas sievietes gādāja par malku un oglēm, dvīņi spiedās tuvāk pie uguns. Brīdi vēlāk istabā ienāca divi milzīgi suņi. Ieraudzījuši, kas par nelaimi, tie aši pazuda un tūliņ atgriezās, lielajos, spēcīgajos žokļos ne­sot pa resnai pagalei. Suņi uzmeta malku uz oglēm un tad ieņēma vietu katrs savā kamīna pusē, it kā sargā­dami bērnus.

Džons caur zobiem, kas aiz aukstuma klabēja kā kas­taņetes, vārgi pasmaidīja. Viņam vieglāk bija ticēt tam, ka Alans un Nīls reiz bijuši cilvēki, nekā tam, ka tie reiz mēģinājuši noslepkavot viņa tēvu. Kamēr vien dvīņi atcerējās, suņi par viņiem bija rūpējušies, un abu dzīv­nieku uzticībai nebija robežu. Reiz Džons un Filipa mā­tei bija jautājuši, vai pēc tik ilgas uzticīgas kalpošanas nebūtu pareizi, ja viņa Alanu un Nīlu atkal pārvērstu par cilvēkiem. Taču Gonta kundze bija atbildējusi, ka viņai esot ļoti žēl, bet viņa to nevarot, jo brāļi pārvērsti par dzīvniekiem uz mūžu. Turklāt viņa devusi zvērestu nekad vairs nelietot džina spēku.

Tad Džons apvaicājies, vai viņš nevarētu pārvērst Alanu un Nīlu cilvēka veidolā vismaz vasarā, kad tem­peratūra ceļas un viņa džina spēks atkal pieaug. Gonta kundze atbildējusi, ka diemžēl arī tas neesot iespējams, jo to varot veikt tikai tas pats džins. Tāpēc Filipa uz­drīkstējās pajautāt mātei, vai vispār ir kāds iemesls, lai viņa atkal varētu lietot savu spēku.

-   Tikai viens, māte bija atbildējusi. Ja būtu ap­draudēta jūsu vai jūsu tēva dzīvība.

Trampa kundze atgriezās dzīvojamā istabā un ielika liesmās dažus ogļu gabalus. Viņai cieši pa pēdām sekoja Gonta kundze, nesot dažas pagales, un drīz uguns kvē­loja pilnā sparā. Liesmām sasildot kaulus un atraisot to uguni, kas deg katrā džinā, jaunā vai vecā, dvīņi, gluži kā divi kaķi, apmierināti nožāvājās.

Gonta kundze pacēla klausuli un sāka griezt nu­muru.

-    Kam tu zvani? Filipa jautāja.

-    Džinu ārstam.

-   Nav nekādas vajadzības, Džons iebilda, jo necieta dakterus gandrīz tāpat kā zobārstus.

Bet Gonta kundze jau runāja ar kādu personu līnijas otrā galā.

-   Mums paveicies, viņa teica, kad bija beigusi sa­runu. Ir sagadījies tā, ka Dženija Zahertorte kopā ar savu dēlu Dibaku ir šeit, Ņujorkā.

-   Kas ir Dženija Zahertorte? Džons jautāja.

-    Daktere Zahertorte ir džinu ārste. Viņa vada holistisko ūdensdziedinātavu Palmspringsā, kuru izmanto arī ļaudis no Holivudas, lai gan lielākā daļa procedūru, ko viņa piedāvā, domātas džiniem. Izrādās, ka viņa atvērs jaunu klīniku Ņujorkā. Tāpēc viņa kopā ar dēlu pašlaik ir šeit. Un arī tāpēc, ka Zahertortes kundze vairs nedzīvo kopā ar Dibaka tēvu un dēlam daļa no brīvdienām jā­pavada pie mātes. Tāpēc izturieties jauki pret viņu, kad tiksieties. Manuprāt, viņš jūtas diezgan sarūgtināts par to visu. Lai vai kā, kuru katru brīdi vini būs klāt.

Viņa vēl nebija beigusi runāt, kad jau atskanēja durvju zvans.

-    Tas bija zibenīgi, Džons teica.

-     Zahertortes kundze neatzīst laicīgos transporta veidus, Gonta kundze paskaidroja. Viņa vēl aizvien ceļo, izmantojot džinu tradicionālo paņēmienu.

-     Kāds tas ir? Filipa pajautāja, bet Gonta kundze jau bija izgājusi vestibilā, lai atvērtu durvis, un viņu nedzirdēja.

-     Manuprāt, ar lidojošo paklāju, Džons sacīja un, juzdamies mazliet sasilis, nometa virsējo mēteli.

Pa dzīvojamās istabas durvīm ienāca divi svešinieki. Gonta kundze tiem jau skaidroja, ka reizē ar ziemas apātiju dvīņus nomāc arī solījums nelietot džina spēku bez viņas atļaujas. Daktere Zahertorte nopietni māja ar galvu, bet viņas dēls Dibaks centās apvaldīt smieklus.

-    Bērni, tā ir daktere Zahertorte, džinu ārste, par kuru jums stāstīju. Dženij, tas ir Džons un tā ir Fi­lipa.

Daktere Zahertorte noņēma lielas, melnas saulesbril­les un silti uzsmaidīja dvīņiem. Viņas garie, cirtainie mati bija melni un spīdīgi, it kā veidoti no tās pašas plastmasas kā saulesbrilles. Mugurā viņai bija zils bikšu kostīms, ko klāja zili kristāli, kājās zilas kurpes uz augstiem papēžiem. Vina izskatījās vēl valdzinošāka

V

nekā Leila Gonta. Šķita, ka džinu ārste tikko nokāpusi no skatuves Lasvegasā.

-    Priecājos ar jums iepazīties, daktere Zahertorte teica. Tas ir mans dēls Dibaks, jūsu vienaudzis, tāpēc neklausiet stāstiem, ka viņš esot vecāks. Dibak, sasvei­cinies ar Džonu un Filipu.

Dibaks izdvesa troksni, kas atgādināja fagota skaņu, un izbolīja acis, pavērsdams tās uz augšu. Viņam bija gari mati, mugurā raibs krekls un ādas žakete, kājās džinsi un motociklista zābaki. Pēc Filipas domām, viņš izskatījās vecāks par divpadsmit gadiem. Viņai gan ne­bija laika par to domāt. Daktere Zahertorte jau bija satvērusi viņas plaukstu un pie pulsa turēja mazu svār­stu. To pašu viņa paveica ar Džonu, īpaši pievēršot uzmanību tam, kādā virzienā svārsts griežas, un tad pamāja ar galvu.