Ričards BahsKaija vārdā Džonatans Livingstonsšī mazā grāmatiņa atstāj spēcīgu iespaidu uz katru jaunu tās lasītāju daudzu gadu garumā. Līdzība ar cilvēka dzīvi un sabiedrību ir pārāk acīmredzama. Jau grāmatas sākumā, veltījumā, saprotam, ka stāstījums būs par mums – cilvēkiem: "Reālajam Džonatanam Kaijai – kurš dzīvo katrā no mums."no angļu val. tulk. Zane Rozenberga2000
Фэнтези18+Ričards Bahs
KAIJA VĀRDĀ DŽONATANS LIVINGSTONS
.
Par autoru
Apguvis lidotāja profesiju, Ričards Bahs dienēja Eiropā, lidojot reaktīvajās kara lidmašīnās, bet vēlāk nopirka vecu biplānu un vizināja cilvēkus izklaides lidojumos virs dzimtajiem klajumiem ASV plašumos. Tad viņam arī pievienojās Donalds Šimoda – mesija, kurš par mesiju negribēja būt. Pats Bahs atzinās, ka reālajā fiziskajā pasaulē Šimoda nekad nav dzīvojis, šis mesija ir bijis Ričarda iekšējais skolotājs.
Savu pirmo grāmatu par lidojumiem Bahs publicēja 1963.gadā, bet slavens viņš kļuva ar stāstu
Līdzīgi kā A.de Sent–Ekziperī grāmatās, Baha daiļradē ir
Ar savu nākamo sievu aktrisi Lesliju Parišu (
BIBLIOGRĀFIJA:
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
Pirmā daļa
Bija rīts un uzlēkusī saule kaisīja dzirkstošu zeltu pār rāmās jūras vilnīšu krokām.
Jūdzi no krasta ūdenī šūpojās zvejas laiva, un pa gaisu zibenīgi aiztraucās vēsts Brokastotāju Baram, līdz tūkstošiem kaiju, cita citu apsteigdama, saskrēja cīnīties par ēdiena druskām. Bija sākusies jauna, rosības pilna diena.
Bet krietni attālāk, viens pats starp laivu un jūras krastu, Džonatans Livingstons Kaija mācījās lidot. Simt pēdu augstumā viņš nolaida lejup tīklotās pleznas, izslēja knābi un centās saglabāt smeldzoši grūtu spārnu un muguras izliekumu. Izliekums nozīmēja, ka lidojums būs lēns, un viņš samazināja gaitu, līdz vējš kļuva par čukstu viņa sejā, līdz okeāns lejā gandrīz apstājās uz vietas. Dedzīgi koncentrēdamies, viņš samiedza acis, aizturēja elpu, piespieda sevi… izliekties… vēl… mazdrusciņ… vairāk… Tad viņa spalvas sabozās, viņš apstājās un krita lejup.
Kaijas, kā jūs zināt, nekad lidojumā nesastomās, nekad neapstājas. Gaisā apstāties tām ir kauns un negods.
Bet Džonatans Livingstons Kaija – kurš nenokaunējies atkal atvēza drebošos spārnus grūtajam izliekumam un laidās lēnāk, arvien lēnāk un atkal apstājās, – nebija parasts putns.
Vairums kaiju necenšas iemācīties vairāk par pašiem vienkāršākajiem lidošanas paņēmieniem – kā tikt no krasta līdz barības vietai un atpakaļ. Jo vairumam kaiju svarīga ir nevis lidošana, bet ēšana. Taču šai kaijai svarīgs bija nevis ēdiens, bet lidojums. Svarīgāks par visu pārējo. Džonatanam Livingstonam Kaijai lidojums bija mīlestība.