— Ņemiet viņu, kamēr es spēju aizturēt elpu, — joprojām ar Terēzas starpniecību sacīja Harla. — Es jums atsūtīšu tuneļa kapsulu tukšu atpakaļ. Tagad es to varu izdarīt, jo zinu, ka siltums ir tur, kur ir sirds.
Harla iesvieda, nejūtīgo meiteni man rokās un ielēca atpakaļ kapsulā. Tā pazuda un pēc tam tukša atgriezās tieši tajā brīdī, kad ārsts noliecās pār Holliju.
Tagad mana Hollija ir pie manis, bet laiku pa laikam es pamostos viņai blakus viss aukstos sviedros. Harla taču varēja būt kļūdījies! Tāpat kā kļūdījās Vollaks un Krendols, domājot, ka sarkanā poga ir siltāka par zaļo. Viņu reakcija, tāpat kā Harlas reakcija, bija tīri emocionāla.
Es ceru, ka Harla vai^nu man piedos, vai ari nekad neuzzinās, ka es biju spiests runāt tik pārliecinoši un apelēt pie viņa jūtām tikai tāpēc, ka vēlējos, lai viņš liek uz spēles savu . . . viņas .. . mūsu dzīvības.
Un es aizmiegu tikai pēc tam, kad esmu sevi pārliecinājis, ka tas nav bijis vienkārši gadījums . . . ka Harla kaut kādā veidā tomēr vadījies no jūtām, jo loģika un saprāts te bija izrādījušies bezspēcīgi.
Jēdzieni «labais» un «kreisais» taču rodas tikai tad, kad Zemes iedzīvotājs tos nosaka.