Glabiet raganu, vai nekromanti seit ir kautrigi

"Nu, labi," veca kundze atbildeja tikpat sarkastiski, "es devos pastaigaties un ari pajautaju, vai tas ir pareizi."

Gregorijs saubigi pacela uzaci. Vins neredzeja tadu apzinu jaunaja burve. Un lidz vakaram vins par to visu laimigi aizmirsa, jo bija gatavs likt deribas uz vecvecmaminas Hortenses viltus zokli; Vortisas pilseta vel nebija redzejusi tik burvigu raganas un vietejo iedzivotaju tiksanos.

4. nodala

Maja smarzoja pec melanholijas. Tas apmetas tumsakajos sturos, kas dienas laika tika krasoti ar saules gaismu. Iestajoties kreslai, ipasums mainijas: pazuda senatnes plivurs, atklajot neizskatigus nolaidibas mirklus, akmens pakapieni kluva raupjaki, slepjot silto klinsu sarmu, koks vaideja. Tas dziedaja ilgstosi un aizvainots, skrapejot plaukstas, kas pieskaras margam.

Otraja stava stavi cuksteja. Katrs delis stastija melus, ka planais papedis bija izspiedies cauri mikstajam parklajumam. Sienas bija lidz pirkstiem aukstas, it ka stastot, ka vajag atvert pagrabos esosas ventilacijas atveres, izkratit paklajus, atvert logus un izpust so mitro aromatu. Vitraza preti kapnem sasala dulkainas stikla pleves. Tie ir jatira ar udeni un etiki. Kad Alisijai bija trispadsmit, vina ar mati ciemojas pie kada attala radinieka. Tur pat nebija majas, tikai neliela majina. Un kalpu nebija. Tad vina ar mammu gatavoja un tirija pasas, un visu darija savam rokam. Alise atceras sos logus, ka rudeni tos jau klaja migla, un no ramjiem naca bezdievigs caurvejs un bija jaaizpilda spraugas ar sunam, tad kluva siltaks. Un pavasari nonemiet visus gruzus, atskaidiet etiki udeni, pievienojiet dazus pilienus ziedu ellas, lai iznicinatu esences skabumu. Trispadsmit gados ragana nezinaja, ka vini neciemojas, bet slepjas, jo karaliska pratinataja darbs bija bistams un apdraudeja galvenokart gimeni.

Alise atgruda atminas un nogludinaja kleitas malu. Vina pieklauveja pie durvim. Vina veltija laiku, pargerbas tumsi zala terpa ar sokolades mezginem uz krutim un sapineja matus. Tads virietis vel nav dzimis, kura del vina liegs sev mazus priekus. Tevs vienmer bija dusmigs, kad vina milota meita tracinajas lidz pedejai minutei pirms svarigiem notikumiem. Es biju dusmigs, bet es nevareju neko darit. Tapec meitene darba deveja prieksa paradijas loti pieklajiga izskata: satina kleita, bobs kakla izgriezums, samta kurpes, minimali rotaslietas. Vina uztvera pie galda sedosa viriesa parsteigto skatienu. Likas, ka vins vinu ieraudzija pirmo reizi: vins gaja no vinas sejas uz vinas tievo kaklu un uzkavejas ilgak, neka nepieciesams, pie kakla izgriezuma. Kadu iemeslu del tas lika maniem vaigiem vai ausim dedzinat.

Ari meitene neliedza sev apceri. Maksligaja gaisma muizas ipasnieks skita vecaks, vai ari kada loma bija toposajiem rugajiem? Mati ir tumsi, vilnaini, rupji. Un acis, gandriz tumsa, kas apnem, pievelk, un tas dzilumos mit intereses dzirksteles? Parsteidzosi plani pirksti, bet ada izskatas raupja, it ka sim rokam butu pieradums turet nevis vijoles loku, bet gan bastarda zobenu. Majas krekls ar atvertu apkakli, kas slepa atletisku ladi.

Alisija atzina, labi. Un burvis to zina. Vins labi zina, kas patik sievietem. Es neesmu parliecinata, ka vina to izmanto, tacu no launa smina, kas skara vinas lupu kaktinu, vina saprata, ka izmanto prieksrocibas. Ja vini butu satikusies dazados apstaklos, sis virietis butu ieinteresejis bijusa karaliska pratinataja meitu.

"Raganas saimniece, vai jus pazistat so cilveku?"

Tad ragana pamanija tik velas sarunas iemeslu. Blondine sedeja ar saburzitu seju, salicis rokas zem padusem. Piedzeries skatiens dusmigs meginaja izdegt gan Stenliju, gan vinu. Oho, bet bez fiziska parakuma vins nebija tik augstpratigs.

"Ne," balss ir maiga un augstpratiga. It ka nirgajoties, vina salika rokas uz krutim, tadejadi izcelot sis krutis. Lai piebeigtu sarunu biedrus, vina ari izaicinosi pacela uzaci.

– Vins melo… Hic… Vins melo! – velais viesis noelsas vai nu ar sasutumu, vai ar zagas. – Si… zagas vina noladeja mani meza.

"Tu un es nekastijamies balles un nedzeram Brudersafta, ta ka tu kluvi man pazistams," Alisija gausi un vienaldzigi atcirta.

"Raganas saimniece," samtains baritons un viegls pieskariens sagatavei uz kedes ar izdomatu scenariju, "vai tas ir jusu lasts, kas karajas uz meistara?"

Nebija jegas atbildet, biroja nebija nevienas citas raganas. Burvis ir pilnigi parliecinats, kura rokas ir sis lasts, tapec jaunakais Gordons tikai paraustija plecus.

"Varbut tu butu tik laipns un…" vins nepabeidza, paversa acis uz blondo un atliecas kresla, cerot beigt skatities prieksnesumu. Meitene nepievila:

"Tas paries pats no sevis, kad vins nozelos grekus."

– Tev ir… hic janonem! – blondine paveleja.

Alise neatcerejas nekadus paradus, turklat vina bija parliecinata, ka nav uzkrajusi procentus par visiem nozimigajiem: laulibas, meitas un religiskajiem.

– Kapec tevi noladeja? – Gregorijs izradija zinkari, noliecies uz prieksu un satveris rokas. Vins atbalstija tiem zodu. – Nac, Erik, ka ar tevi?