Glabiet raganu, vai nekromanti seit ir kautrigi

"Lesja, vinai ir japaaug," vins apsedas uz nakama kresla, "kamer mes turpinasim izskatit visas sudzibas, vina nemaces uznemties atbildibu par savu ricibu." Un ta… Vina aizgaja stradat. Ne uz haremu, ne uz akmenlauztuvem. Vins sedes un varis dziras un saks vismaz mazliet domat ar savu galvu, nevis novelt atbildibu uz mums.

–Vai esat parliecinats par darba deveju? – blondine konvulsivi norija ugunigo skidrumu, gandriz aizelsusies. – Ko darit, ja vins vinu sapina vai vel launak…

"Vina varetu darit vinam sliktak." Si ir musu meita. Man butu bail par vinas darba deveja veselibu un sapratu.

– Ko darit, ja vina atkal atradis nepatiksanas?

Virietis pasmaidija un viltigi sacija:

"Ceru, ka soreiz vina atradis kaut ko vairak…

1. nodala

Gregorijs paskatijas uz meiteni. Meitene paskatijas uz vinu. Zem vinas skatiena, no zem kuplam skropstam ar smaragda zilitem, man gribejas paklanities un, luncinot dibenu, steigsus izpildit vinas velmes. Tiesi sis skatiens burvim lika saprast, ka vina prieksa ir ragana.

Kreisa lapstina nodevigi niezeja, jo, domajot par burvem, viriesa atmina uzpeldeja vecvecmaminas Hortenses tels, un ne vairak ka pirms nedelas kads mirusais radinieks glastija vinu ar vara svecturi, iesitot ieksa. aizmugure. Vins paraustija plecus, atstumjot atminas par ik ceturksna sazinu ar spokiem, un tikpat uzmanigi ka govs mati no puka mutes, vins izvilka aploksni no meitenes pirkstiem.

Akademija studejot atra un noslipeta lasisanas tehnika, kas lava neiedzilinaties metaforas, bet izolet galveno, mani neiepriecinaja. Virietis velreiz pacela acis uz meiteni. Noteikti ragana. Tikai vini var izradit tik daudz augstpratibas un nicinajuma ar vienu skatienu. Un tikai vinu klatbutne visa pasaule sak dziedat: hiacintes uzziedeja, tulpes ver vala samta cepurites ar tintes melnam pistolem ieksa, pat celmallapa izgaja pa grants taku!

Gregorijs Stenlijs parstaja milet parsteigumus pec tam, kad kluva par atraitni. Vins atgriezas no dienesta, bet vina sieva ne. Un tas bija vispretigakais, nezeligakais parsteigums no Visuma. Katru reizi, kad vina nekromantiska dvesele paredzeja kartejo liktena paversienu, vinu parnema melanholija un izmisums, un vina prata izlida dusmas un zobi! Vina zobi neticami sapeja, lai gan burvis par tiem nesudzejas. Un tagad, skatoties uz slaido bruneti vinam preti, ar cirtainu matu soku, vins saprata, ka atkal ir iesitis liktenim.

Viriska butiba, kas mit katra virieti un nesnauz ari tad, kad to apdzen no aizmugures un ar brugakmeni, ieraugot izskatigo burvi, gaidibas iekliedzas. Virietis, savacis visu savu apdomibu dure, paspieda to pasu duri par nirgasanos.

Vai meitene bija skaista? Drizak ja neka ne. Sejas smalkos vaibstus papildinaja uzpustas lupas, maigi izliektas uzacis, glits deguns ar tievu galu, vaigu kauli it ka prasmiga telnieka cirsti marmora. Zila satina kleita uzsvera figuras izliekumus un izcilnus. Un visa attela bija jutama zinama nerealitates nots, it ka debesu sieviete butu nolaidusies no debesim, jo vinai bija nogriezti sparni, un vina visus noliecas un apsedas uz slotas!

Draudzigais smaids nestiepas, zoklis savilkas. Meitene, pamanijusi viriesa meginajumus but vairak vai mazak labam saimniekam, pacela uzaci, it ka vilktu elfa loka auklu, un par savienu kalpoja izsmejigs smins. Gregorijs noslaucija labo gribu no savas sejas, atstajot aukstumu, kas vinam sagraba zobus. Es velreiz paskatijos uz vestuli…

“…sekojiet lidzi meitenei…”, “…gudra, atriebiga, pratiga…”, “… ja no vinas galvas…”

Nekromants savu talantu del bija atturigs virs, bet tagad vins gribeja uzliesmot tik daudzstavu tirade pret teva veco draugu, ka tikai dabiska izturiba, ko rudija darbs kapsetas un pec tam ar nogurdinosam zinam par skaitu. no spokiem viena pilsetas kapseta, nelava vinam tik smagi sist ar seju uz leju netirumos. Vinam nevajag ne paligu, ne paligu, ne galvassapes. Bet tu to dabusi! Un neviens tev nejautas. Paturi sava riciba seksuali nobriedusu meiteni, kas satricinas ne tikai tavu sapratu, bet ari ipasuma pamatus.

Atmetis nevajadzigu jauksanu, Stenlijs sarkastiski un neslepdams savu nejauko prieku paveleja:

– Piebuve pa kreisi no majas ir gan darba vieta, gan gulamvieta. Ir tris telpas: viesu uznemsanas zona un divas jusu riciba. Pec ediena ienaciet maja caur melno virtuvi. Darba diena sakas rit astonos no rita,” vins pagriezas pret majas durvim un aizcirta tas, gandriz aizspiezot raganas degunu. – Es ienistu parsteigumus…

Fraze sastinga tuksaja zale.

2. nodala

Alise staveja uz slieksna un spitigi skatijas uz aizvertajam durvim. Vina nesaprata, kas vinu satika, tacu vina skaidri saprata, ka vinai sis kads nepatik. Nez kapec meitenei ienaca prata, ka, ja virietis butu bijis ists bruninieks, vins butu nogalinajis princesi un izglabis puki. Tiri no solidaritates. Aiz ieraduma.