Abos pils galos slējās akmens torņi, uzbūvēti aizsardzības nolūkiem, un no visām pusēm to apjoza dziļš grāvis. Iekšpus aizsarggrāvja mājas dienvidu pusē, nožogots ar mūra valni, gar kuru auga papeles un vecas īves, atradās kluss dārzs ar zaļu mauru, celiņiem, ziedošām vilkābelēm un citiem krūmiem. Pašā dārza galā, gandrīz paslēpies zem vītolu nokarenajiem zariem, vizuļoja marmora baseins. Aplūkodama šo dārzu, Inesa tūlīt ievēroja, ka Pīters, to ierīkodams, centies, ciktāl šejienes apstākļi un klimats ļāvuši, atdarināt kādu citu dārzu tālajā dienvidu pilsētā Granadā. Pat pakāpienu un soliņu izvietojums bija tāds pats. Inesa pagriezās pret Pīteru un šķietami nevainīgi jautāja:
— Ser Pīter, vai jūs nevēlētos pastaigāties ar mani pa dārzu šai jaukajā vakarā? Šķiet, tajā tornī nav neviena loga.
Pīters pietvīka sarkans kā rēta viņa sejā un smiedamies atbildēja:
— Varbūt tomēr kāds ir. Iesim iekšā, dārgā Ineša, jūs esat mīļš un gaidīts ciemiņš šai mājā, taču es nekad vairs nestaigāšu divatā ar jums pa dārzu.
RAIDERA HEGARDA ROMĀNI
1867. gadā Dienvidāfrikā tika atklāti plaši dimantu lauki. Sis notikums iz- raisīja neiedomājamas sekas zemē, kas negaidot bija kļuvusi par pasaules visvērtīgākā dārgakmeņa neredzēti lielu krājumu īpašnieci. Patriarhālajā valstī, kur mita lopkopju tauta — būri un mazattīstītas nēģeru ciltis, ielauzās avantūristu, spekulantu, vieglas dzīves meklētāju mutuļojoša straume. Cilvēki pasakainā ātrumā kļuva pasakaini bagāti, nabaga klaidoņi vienā dienā pārvērtās par bagātniekiem.
Anglijā, kas 19. gs. sākumā jau bija nostiprinājusies Āfrikas kontinenta pašos dienvidos, tagad, pēc dimantu lauku atrašanas, radās dzīva interese par zemi, kuras dzīles slēpa tādus dārgumus. Angļiem Dienvidāfrikā šķita noslēpumaina, teiksmaina zeme, un tā aicināt aicināja dēku meklētājus.
Anglijas valdība vairs negribēja apmierināties ar nelielajiem atbalsta punktiem, kas tai piederēja Dienvidāfrikā. Vecā koloniju valdniece nevarēja pieļaut, ka tik lieli dārgumi nokļūst svešās rokās. Dimantu lauki atradās kādas nēģeru cilts teritorijā, uz kuru pretendēja arī būru Oranžas republika. Taču angļu imperiālisti zināja, kā rīkoties.
1871. gadā Anglijas valdība vienkārši deva rīkojumu Kapzemes kolonijas gubernatoram ieņemt dimantu atradņu teritoriju. Pēc pieciem gadiem Anglija samaksāja Oranžas republikai par dimantu atradnēm smieklīgu summu — 90 tūkst, mārciņu sterliņu.
Angļi uzsāka nekautrīgu Dienvidāfrikas kolonizāciju, ko pavadīja bruņoti uzbrukumi mierīgiem iedzīvotājiem, provokācijas, slepkavības, naida sēšana gan starp nēģeru ciltīm, gan nēģeriem un būriem.
Par šās koloniālās epopejas sākuma posmu aculiecinieku un līdzdalībnieku bija lemts kļūt nākamajam angļu rakstniekam R. Hegardam.
Pēc senas tradīcijas angļu aristokrātu ģimenes mēdza savus dēlus sūtīt uz kolonijām, lai viņi tur izietu valdošajām šķirām tik nepieciešamo dzīves skolu.
Hegarda karjeras sākumā zemeslodes visinteresantākā vieta bija Dienvidāfrikā. Un Raiders Hegards deviņpadsmit gadu vecumā (1875. g.) devas uz Natalu, kur kļuva par gubernatora privātsekretāru.
Darbojoties šai amatā, Hegards daudz ceļoja pa Anglijai piederošajām Dienvidāfrikas zemēm, iepazinās ar nēģeru ciltīm un to paražām. Viņam bija labas novērošanas spējas, asa uztvere, liela zinātkāre. Vēstulēs Hegards spilgti apraksta Āfrikas dabu, iedzimtos un to vadoņus, kā arī dažādus piedzīvojumus; kādā vēstulē attēlotā epizode — «burvju medības» — vēlāk tika iekļauta romānā «Ķēniņa Zālamana raktuves».
1877. gadā Anglijas valdība sagrāba Transvāli. Jaunais Hegards, kas darbojās dažādos valsts amatos Dienvidāfrikā, piedzīvoja tur būru sacelšanos pret angļiem un pirmo angļu-būru karu (1880.—1881. g.), kas beidzās ar angļu pilnīgu sakāvi.
Atgriezies dzimtenē, Hegards pievērsās literatūrai. 80. gados viņš publicēja vairākas grāmatas, kurās atspoguļoja notikumus Dienvidāfrikā. Taču lasītaju piekrišanu tās neizpelnījās.
Sai laikā Anglijas interese par Dienvidāfriku nemazinājās. Angļu imperiālisti nedomāja atteikties no šīs zemes teiksmainajam bagatībām. Viens no viņiem — Sesils Roudss izvirzīja par savu mērķi nopirkt visas dimantu atradnes un izveidoja šim nolūkam akciju sabiedrību. Vēlāk, kad Transvalē atklāja pasaules lielākās zelta atradnes, Roudss arī tās gandrīz pilnīgi sagrāba savās rokās.
Aizsteidzoties notikumiem priekšā, atgādinasim lasītājiem, ka 1899. gadā
Anglija uzsāka jaunu karu pret būriem. Būru republiku varonīgā cīņa par savu brīvību izraisīja varenu līdzjūtības vilni visā pasaulē. Par spīti milzīgajam spēku pārsvaram, angļiem neizdevās ātri un galīgi sakaut būrus. Tikai 1902. gadā būru republikas kļuva par Anglijas kolonijām un britu imperiālistu rokās nonāca pasaules bagātakās dimantu un zelta atradnes. Taču šie notikumi vēl bija priekšā, kad jaunais rakstnieks R. Hegards sacerēja romānu «Ķēniņa Zālamana raktuves», kas iznāca 1886. gadā un dažu dienu laikā padarīja autoru slavenu.